Humānās izglītības paradigmas ieviešanās Latvijā

Ir aizgājis viens vēsturisks laikmets – komunistisko ideju laikmets. Pēdējo piecdesmit gadu laikā mēs dzīvojām un darbojāmies padomju jeb Austrumu paradigmas apstākļos. Pašreizējā laika periodā mēs pārejam uz izglītības humāno paradigmu. Mūsdienās mainās viss. Arī izglītība. Ir radies un pakāpeniski nostiprinājies priekšstats par izglītību Latvijā. Šodien runājot par izglītības attīstību saprot neatgriezenisku, mērķtiecīgu izmaiņu skolās un izglītību kopumā.
Strauju politisko un ekonomisko pārmaiņu periodā Latvijā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā skaidrāk nekā citos valsts attīstības posmos izpaudās izmaiņas izglītībā. Ir radies un pakāpeniski nostiprinās jauns priekšstats par Latvijas izglītību – jauna izglītības paradigma – humānā izglītība. [3,191] Latvijā šī izglītības teorija mainās no autoritārās uz humāno, demokrātisko. “Paradigma” ir grieķu izcelsmes vārds un nozīmē piemēru, paraugu, taču mūsdienās šo jēdzienu saprot problēmu nostādnes, risinājuma un pētīšanas metožu kopumu. Mūsdienu Latvijas humānās izglītības paradigma dzima pirms Latvijas politiskās atdzimšanas.
Domājams, ka paradigmas maiņu sakarā varētu būt jēdziens audzināšana. Humānā audzināšana ir garīguma audzināšana, kurā tiek īstenotas aksioloģiskās vērtības. Ļoti svarīga nozīme bērnu audzināšanā ir iespaidiem. Pedagoģijas procesā viss nevar radīt paliekošus iespaidus, taču, ja iespaidu vispār nebūs, audzināšana nenotiks. Iespaids nav tikai dzīves pieredze, kas pārtop par zināšanās. Iespaidam ir pedagoģiska nozīme. No tā, kādi iespaidi bērnam radīsies organizētajā audzināšanas procesā, būs atkarīga viņa personiskā orientācija, domu uzvedības virzība. …