Nacistu režīma realizētā ebreju totālā iznīcināšana – holokausts – Otrā pasaules kara gados smagi skāra arī Latviju. No 1941. gada jūnija līdz 1945. gadam nogalināja 70 000 Latvijas ebreju. Aptuveni 20 000 ebreju deportēja uz Latviju no Vācijas, Austrijas, Ungārijas, Lietuvas un šeit nogalināja. Kopējais holokausta upuru skaits bija apmēram 90 000 cilvēku. Galvenie šo noziegumu organizētāji bija: augstākais SS un policijas vadītājs Oslandē un Ziemeļkrievijā F. Jekelns, V. Štalekers, R. Lange. Liela nozīme to izpildē bija vācu operatīvajai grupai A (SD Einsatzgruppe A), kā arī SD vietējām vienībām. Vācu režīms, īstenojot iepriekš Berlīnē izstrādāto plānu, centās visādi uzsvērt, ka ebreju iznīcināšana ir uzsākuši un īsteno vietējie iedzīvotāji. Izplatītākais ebreju iznīcināšanas veids Latvijas provincē bija tāds, ka vietējie pašaizsardzības spēki vai palīgpolicijas vienības apcietināja ebrejus, bet slepkavošanu veica vai nu kāds SD palīgspēku latviešu vienība, vai arī slepkavošanai īpaši izveidota komanda. Redzamākais SD vietējie palīgspēki okupētajā Latvijā bija Viktora arāja komanda Rīgā, Mārtiņa Vagulāna vienība Jelgavā, Herberta Tidemaņa grupa Valmierā.…