Plānās gologrammas attēls ir vienkrāsains, jo lāzera starojums ir monohromātisks.
Bez plānajām hologrammām pastāv arī biezo jeb tilpuma hologrammu veidošana, ko aizsāka krievu fiziķis Jurijs Deņisjuks. Šajā gadījumā process norisinās tā pat kā plānās hollogrammas iegušanā, tikai tas viss notiek biezā emulsijā. Šādas hologrammas nav iespējams kopēt un pavairot.
Ir vēl viens hologrammas veids – varavīksnes hologramma. Tās izmanto dažādu dokumentu un preču aizsardzībai no viltošanas. Piemēram, Tehniskās Apskates uzlīmēs, ko līmē automašīnas vējstiklā, hologrāfisks attēls vai sleja naudas banknotēs, Latvijā hollogrammas līmē arī uz alkoholisko dzērienu pudelēm kā akcīzes nodokļa marķējumu, kā rī vēl daudz citām lietām.
Secinājumi
1. Hologrāfija ir priekšmetu vai ainavas telpiskā attēla ierakstīšana un atspoguļošana, izmantojot gaismas viļņu interfrenci.
2. Pirmo hologrammu izveidoja Dr. Dennis Gabors 1948. Gadā, bez lāzera palīdzības.
3. Lazeru izgudroja tikai 1960.gadā.
4. 1962.gadā pētnieki Emets Leits un Juris Upatnieks kopā ar Juriju Deņisjuku pilnveidoja šo Gabora teoriju, papildinot jeb novēršot divu attēlu nepilnības izmantojot lāzera staru. Tā radās pirmās praktiskās, biezās jeb tilpuma hologrammas.
5. Trīsdimensiju (3D) atspoguļojums uz divdimensiju (2D) virsmas ir holorgramma, un trīsdimensiju priekšmets ir četrdimensiju (4D) priekšmeta hologramma.
6. Hologramma rada iespaidu, ka to var aptaustīt ar rokām, bet tā ir tikai gaisma, tātad mūsu rokas izies tai cauri.
7. Hologrāfijā izmanto Hēlija-Neona lāzerus.
8. Pastāv vairāku veidu hologrammas, bet mūdienās visvairāk runā par plānajām, biezajām jeb tilpuma un varavīksnes hologrammām.
9. Hologrammas aizvien vairāk un straujāk ienāk mūsu ikdienā, tāpēc drīz vien mobīlie telefoni un platekrānu TV skaitīcies novecojuši.
…
