Eiropas sadalīšanās katoļu un protestantu nometnēs ietekmēja mākslu arī Nīderlandē. Tās dienvidu provinces (tagadējā Beļģija) palika uzticīgas katolicismam, taču Nīderlandes ziemeļu provinces bija sacēlušās pret katoliskās Spānijas virskundzību, un iedzīvotāju vairākums to bagātajās tirgoņu pilsētās piederēja reformētajai baznīcai. Šo protestantisko Holandes tirgoņu gaume ļoti atšķīrās no tās, kas valdīja robežas pretējā pusē. Tie bija darbīgi, taupīgi un dievbijīgi ļaudis, kuru vairākums nicināja dienvidnieku mākslas pompozo krāšņumu. Labklājībai pieaugot, uzskatu stingrība mazinājās, taču holandiešu birģeri katoļu zemēs valdošo baroka stilu pilnībā nekad tā arī nepieņēma. Arī arhitektūrā viņi deva priekšroku zināmai atturībai. Kad 17. gs. Vidū Holande atradās pašā panākumu virsotnē un Amsterdamas pilsoņi nolēma uzbūvēt lielu rātsnamu, kas paustu viņu lepnumu. Viņi izvēlējās modeli, kas, neraugoties uz tā vērienīgo apjomu, tomēr izskatās vienkāršs un pieticīgi dekorēts.
Glezniecībā reformācijas uzvaras ietekme bija vēl spēcīgāka. Gan Anglijā, gan Vācijā, kur viduslaikos mākslas bija plaukušas tāpat kā citās zemēs, gleznotāja un tēlnieka arodi pārstāja piesaistīt vietējos talantus, bet Nīderlandē, kur amatam bija spēcīgas tradīcijas, gleznotājiem nācās specializēties noteiktos tematiskos novirzienos, kuriem nevarēja piemērot reliģiska rakstura iebildumus.…
