Vispārēja informācija par Hloru :
Hlors ir ļoti kodīga gāze ar dzēlīgu smaku, kas tiek iegūta no dabiskajām izejvielām. Hlors ir halogēns. Brīvā veidā hlors ir toksiska, korozīva, relatīvi viegli sašķidrināma gāze, kas sastāv no divatomu molekulām Cl2. Savienojumu veidā hlors ir sastopams galvenokārt hlorūdeņražskābes (sālsskābes) sāļu (hlorīdu) veidā, gan nogulumos cietā veidā, gan arī izšķīduši jūras ūdenī. Hloram ir iespējamas oksidācijas pakāpes no -1 (hlorīdos) līdz +7 (perhlorātos). Hlors ir tipisks nemetāls. Pozitīvas oksidācijas pakāpes hloram ir galvenokārt savienojumos ar skābekli un fluoru. Hlors ir svarīgs ķīmiskās rūpniecības produkts. To izmanto sālsskābes un nozīmīgu hloru saturošu savienojumu. Hloru lieto kā kokvilnas audumu un papīra balināšanai, ūdens dezinficēšanai, jo hlora reakcijā ar ūdeni uzdalās atomārais skābeklis, kas norāda krāsvielas un iznīcina baciļus.
Atrašanās dabā:
Brīvā veidā hlors sastopams tikai vulkānu gāzes. Taču tā savienojumi – dažādi sāļi ir ļoti izplatīti. Svarīgākie hloru saturošie minerāli ir halīts (vārāmais sāls) NaCl, silvīns KCl, silvinīts 6H2O. Hlors savienojumu veidā atrodas arī augu, cilvēka un dzīvnieku organismā. Hlors joni tur piedalās vielmaiņā, vides pH regulēšanā, tie aktivizē dažu fragmentu darbību, veicina ūdens aizturi audos, bet augiem hlors nepieciešams fotosintēzē. Dabā tas atrodas minerāla veidā.…
