36. Smadzenīšu uzbūve un funkcijas.
Smadzenītes nodrošina kustību koordināciju. Informācija tajās neuzkrājas. Smadzenītēs pa trim kājiņu pāriem nepārtraukti nonāk impulsi no galvas smadzenēm. Smadzenītēs koordinē kustības laikā un telpā. Jaundzimušajiem smadzenītes vēl nav pilnībā attīstītas, tās intensīvi aug pirmajos dzīves gados. Šūnu diferenciācija notiek līdz 5 gadu vecumam. Smadzenīšu virsmu klāj dažāda dziļuma spraugas, kas stipri palielina smadzenīšu virsmu.
Smadzenīšu sagitālā griezumā redzamas īpašs baltās un pelēkās vielas izvietojums, kas atgādina dzīvības koku. Katras lapiņas vidū ir plāns baltās vielas slānis, ko apņem pelēkā viela – garoza. Tai ir trīs slāņi:
1. ārējais, molekulārais slānis - atrodas mazie un lielie (pēc sinapšu veida) zvaigžņveida neirocīti. Lielie veido kāvētājsinapses pie Perkiņjē šūnu ķermeņiem, mazie – pie Purkiņjē šūnu dendrītiem. Kopējais šūnu skaits slānī ir līdz 12 milj. Šūnas ķermeņa daļa ir ļoti maza. Slāņa dziļumā guļ groziņveida neirocīti - tie vienmēr lokalizējas Purkiņjē šūnu tuvumā, jo gari šūnu aksoni pienāk pie Purkiņjē šūnu ķermeņiem un zarojas ap tiem. Bieži viens aksons ietver līdz 10 Purkiņjē šūnas vienā rindiņā (biežāk nesazarojas ar pirmo, bet iet sānos). Var veidoties līdz 6 atsevišķiem zariem, kopumā radot groziņveidīgo zarojumu ap 200 Purkuņjē šūnām. Groziņveida šūnu dendrīti ir īsi, sazaroti.
2. vidējais, ganglionārais slānis - veido Purkiņjē šūnas, kas nostājas vienā rindiņā – tās ir lielas šūnas. Attālums starp blakusesošām šūnām ir 50-100 μm. Šūnām ir ļoti izteikti un sazaroti dendrīti, rezultātā veidojas primārie, sekundārie un terciārie izaugumi. Katrs izaugums var izveidot sinapsi, to skaits vienam izaugumam var būt līdz 150 000. Aksons ir viens, tas iziet caur graudaino slāni.
3. iekšējais, graudainais slānis - Veido smadzenīšu garozas eferentos ceļus. Tajā iet bumbierveida neirocītu jeb Purkinjē šūnu aksoni. Zemgarozas kodoli veido kāvētajsinapses. Šī slāņa augšdaļā atrodas lielie graudiņveida neirocīti jeb Goldži šūnas. To dendrīti zarojas molekulārā slānī. Šeit atrodas arī horizontālie vārpstveida neirocīti. Parasti tie ir novietoti starp molekulāro un graudaino slāni.
Zem smadzenīšu garozas baltajā vielā atrodas zemgarozas kodoli.
Smadzenīšu garozā ir visi neiroglijas šūnu veidi. Visvairāk ir astrocītu, galvenokārt, tie ir fibrozie (šūnu ķermeņi atrodas strap Purkuņjē šūnām). Šo šūnu izaugumi aiziet līdz garozas molekulārajam slānim, balstot tur Purkiņjē šūnu dendrītus, un līdz smadzenīšu garozas virsmai, kur rada glijas robežmembrānu, kurai seko smadzeņu mīkstais apvalks. Oligodendroglija ir ne tikai graudainājā slānī, bet arī baltajā vielā. Tā pilda balsta funkciju. Reizēm molekulārajā slānī iestiepjas no virsmas mikroglijas šūnas – ap asinsvadiem.
37. Lielo pusložu garoza, tās uzbūves atšķirības jušanas un motorajā centrā.
Smadzeņu pusložu centrs ir nervu sistēmas augstākais centrs. Garozā atrodas ap 14 mljrd. piramidālo šūnu. Garozai ir seši slāņi un tie nav visur vienādi labi izteikti.Garozā notiek somatisko un veģetatīvo funkciju saskaņošana.
…
