Par statistisku hipotēzi sauc apgalvojumu par nezināmas kopas sadalījumu veidu, vai par zināmo sadalījumu parametriem. Statistikas hipotēze ir zinātnisks pieņēmums, kas jāpārbauda, jāpamato.
Hipotēzi salīdzina ar datiem, kuri savākti tās pārbaudei. Daļa datu hipotēzi apstiprina, bet daļa ir tai pretrunīgi, tad secinājumu var izdarīt tikai par visu kopu, bet ne par atsevišķām tās vienībām.
Visiem secinājumiem jābūt saskaņā ar varbūtības teoriju.
Vienkārša hipotēze sastāv no vienkārša slēdziena
Salikta hipotēze sastāv no vienkāršo hipotēžu galīgas vai bezgalīgas summas.
Tā kā statistiskās hipotēzes pārbauda, izmantojot izlases datus, nav izslēgti kļūdaini secinājumi.
Pārbaudāma hipotēze īstenībā ir pareiza, bet statistiskā pārbaude, izmantojot izlases datus, rada tās noraidīšanu.
Pārbaudāma hipotēze īstenībā ir nepareiza (pareiza ir tai alternatīva hipotēze), bet statistiskā pārbaude izraisa tās noraidīšanu.
Par statistisku kritēriju sauc gadījuma lielumu K, kas kalpo tās hipotēzes pārbaudei.
Par hipotēzes kritisko apgabalu sauc to gadījuma lielumu izlases apgabala daļu (kritērija vērtību kopumu), pie kuriem nulles hipotēzi noraida.
Par hipotēzei pieļaujamo apgabalu sauc to kritērija vērtību kopumu, pie kuriem H0 pieņem.
Statistisko hipotēžu pārbaudes princips: ja kritērija novērotās vērtības pieder 1) kritiskam apgabalam, hipotēzi noraida, 2) pieļaujamam apgabalam, tad hipotēzi pieņem.…
