Hipotēzes un to pārbaudīšana
Apskatījis un izpētījis žurnālistu aptaujas anketu, nolēmu izvirzīt no tās trīs, manuprāt, ticamas hipotēzes, kuras vēlāk būtu iespējams pārbaudīt, izmantojot aptaujas rezultātus. Es izvirzīju šādas hipotēzes:
1)Žurnālistus, kuri nav apmierināti ar savu darbu, galvenokārt neapmierina viņu atalgojums. (anketas 10.un 11.jautājuma kopsakarība)
2)Žurnālistiem, kuri jau ilgāku laiku strādā savā pašreizējā darba vietā, ir vieglāk iegūt informāciju no valdības amatpersonām. (anketas 4.jautājuma un 20.jautājuma 1.daļas kopsakarība)
3)Vairums vīriešu žurnālistikā nokļuva nejaušības dēļ, bet sievietēm tā bija mērķtiecīga izvēle. (anketas 2.un 34.jautājuma kopsakarība)
Vēlāk, iepazīstoties ar SPSS datu kopu, kurā atrodami minētās žurnālistu aptaujas rezultāti, pārbaudīju savas izvirzītās hipotēzes.
Hipotēze: Žurnālistus, kuri nav apmierināti ar savu darbu, galvenokārt neapmierina viņu atalgojums
Saskaņā ar aptaujas datiem, ar savu pašreizējo darbu neapmierināti vai ļoti neapmierināti ir 47 no 318 respondentiem, proti, neapmierināti ir 46 respondenti, ļoti neapmierināti – tikai viens. Apkopojot atbildes, konstatēju, ka 21 no 47 ar savu darbu neapmierinātajiem vai ļoti neapmierinātajiem žurnālistiem kā galveno šīs neapmierinātības cēloni norādījis algu. Vēl 18 žurnālisti algu ierindojuši otrajā vai trešajā vietā starp galvenajiem neapmierinātības cēloņiem.
Kopumā 39 no tiem žurnālistiem, kuri ir neapmierināti vai ļoti neapmierināti ar savu darbu, kā vienu no trim galvenajiem šīs neapmierinātības cēloņiem norādījuši darba algu. Tādējādi secināms, ka manis izvirzītā hipotēze atbilst patiesībai, jo 82,9% ar savu darbu neapmierināto vai ļoti neapmierināto žurnālistu kā vienu no trim galvenajiem šīs neapmierinātības cēloņiem norādījuši darba algu.…
