Daoisms
Daoisms līdz ar konfūcismu ir viena no galvenajām ķīniešu filozofijas skolām, kas radusies pēc budisma nonākšanas Ķīnā un kopā ar to. Tā autors bija leģendārais Laodzi(burtiski - vecais skolotājs).
Klasiskais daoisms ir naivi materiālistiskas dabas filozofiska mācība, kurā rodami primitīvas dialektikas pirmsākumi. Taču misticisma elementi daoisma noveda pie tā, ka mūsu ēras II un III gadsimtā daoisms sadalījās filozofiskajā zinātnē- „dao-dzjā” un reliģiskajā novirzienā- „dao-dzjao”, kas izveidoja sava veida baznīcu, kuras pirmais patriarhs bija Džans Daolins(m.ē. 34.-156. g.).
Šī reliģija īpaši izplatījās Tanu dinastijas laikā un kļuva par ķīniešu masu reliģiskā kulta neatņemamu sastāvdaļu. Šim kultam bija daudz sektu.
Daoisma koncepcija ir dao(„ceļš”) ,kas vienlaikus ir arī viens no ķīniešu filozofijas galvenajiem jēdzieniem- mūžīgs, dabisks un vispārējs likums par Visuma spontānu rašanos , attīstību un izzušanu.
…
