Ūdens objekta hidroloģiskais raksturojums:
1.Ūdens režīms – ūdens līmenis, straumes ātrums, caurplūdums, notece, ūdens virsmas slīpums
2.Siltuma režīms – ūdens, sniega vai ledus temperatūra; siltumietilpība; siltuma notece
3.Ledus režīms – ledus režīma fāzes, ledus biežums u.c.
4.Sanešu režīms – duļķainums – suspendētie saneši, sanešu caurplūdums, sanešu sadalījums pa frakcijām
5.Forma un izmēri – garums, platums, dziļums
6.Hidroķīmiskās īpašības – mineralizācijas vai sāļums
7.Hidrofizikālās īpašības – blīvums, viskozitāte
8.Hidrobioloģiskās īpašības – dzīvo organismu sugas, skaits, biomasas daudzums
Vēsturiskās ziņas pasaulē un Latvijā (Hidroloģijas aizsākumi senatnē, zinātniskās hidroloģijas aizsākums, hidraulikas hidroloģijas pamatlicēji, hidroloģijas zinātnes nozares atzīšana, datoru revolūcija, Latvijas ievērojamākie hidrologi un viņu veikumi).
Hidroloģijas aizsākumi senatnē:
1.Hidrobūves un novērojumi
Nīlas un Tigras – Eifraktas upju ielejas (Faraona laikā 3400 gadu pmē.);
Miridas ezers – ūdens krātuve senajā Ēģiptē;
Lielais Ķīnas kanāls – garums ~1000 km, stiepjas no Pekinas līdz Hondžou, šķērsojot Jandzi un Huanhē upes;
Nīlas upes ūdens līmeņu mērījumi – pēta pa dienām un salīdzina ar iepriekšējiem gadiem.
2.Teorija par ūdens apriti – hidroloģijas aizsākums
Homērs (1000 gadu pmē.) – dzejnieks. Filozofi – Grieķijā: Taless, Plato, Aristotelis; Romā: Lucretins, Seneca, Pliny u.c. viduslaiku skolnieki
3.Neatkarīga domāšana senās Āzijas civilizācijas vietās: Ķīnā, Indijā, Persijā.
4.14. – 15.gs. Renesanses laiks – notiek krasas izmaiņas: no filozofiskiem apcerējumiem pāriet uz novērojumiem.
Leonardo Da Vinči (1452 – 1519) – pirmais veica ūdens plūsmas dinamiskos (ātruma) novērojumus un tiek uzskatīts par hidraulikas pamatlicēju; viens no pirmajiem atada pareizu izskaidrojumu ūdens apritē, uzsverot liets un pazemes ūdeņu lomu; gleznas „Mona Lisa” (Džokonda), „Madonna Lita”, „Svētā Anna” u.c.
5.17.gs. – 1674. gads uzskatāms par zinātniskās hidroloģijas sākumu, kad tika izdota P.Perro darbs „Par avotu izcelšanos”.
P.Perro kopīgi ar franču fiziķi E.Mariotu veica nokrišņu un Sēnas upes noteces mērījumus; E.Halejs veica mēr1ijumus par iztvaikošanu un 1715. gadā pierādīja, ka iztvaikošana un nokrišņu summas uz Zemeslodes sakrīt; tādējādi ar šo trīs zinātnieku pētījumiem tika radīta teorija par ūdens apriti dabā, kas joprojām ir hidroloģisko procesu izpratnes pamats.
6.18.gs. notika hidraulikas mērījumu un eksperimentu uzplaukums.
7.19.gs.vēl ātrāk attīstās pētījumi par hidroloģiju.
8.20.gs. sākumā vēl nebija pilnīgi izveidojusies kvantitatīvā hidroloģija, t.i., joprojām pielietoja empīrisku pieeju, lai risinātu praktiskas hidroloģijas problēmas. Vēlāk hidrologi nomainīja empīrisku pieeju ar racionālu novērojumu datu analīzi.
9.1955. gadā ASV Civilā dienesta komiteja atzina hidroloģiju kā profesiju.
Datoru revolūcija:
simulēt hidroloģiskos procesus, kas aprakstīti pēc komplicētām teorijām;
plaši un kvalitatīvi apstrādāt un analizēt garas novērojumu rindas, līdz ar to var labāk izprast hidroloģiskos fenomenus un dot labākas hidroloģiskās prognozes;
attīstoties elektronikai un datu pārvadīšanas sistēmai ir iespējams:
daudz ātrāk nosūtīt datus starp lieliem attālumiem;
izveido „real-time” programmas, lai prognozētu plūdus un citas parādības, kas saistīts ar ūdeņiem.…