Hērakls

Par Zevu...

Zeva un mirstīgās Alkmenes mīļotais dēls Hērakls bija prototips drošsirdībai un pierādījums tam, ka var visu izdarīt, ja ļoti vēlas. Pēc mīta, Alkmene dzemdēja divus dēlus, taču tie nebija dvīņi, bet gan asins brāļi
Ar bruņutehniku un vairogu, ko bija darinājis Hēfaists, Hērakls bija vairāk Dievs, nekā cilvēks. Pēc Hēfaista nāves Hēraklu uzņēma „Olimpa kalnā”, kur viņš dzīvoja ar visiem nemirstīgajiem. Pat Hēra meta malā savu skaudību, lai uzņemtu Hēraklu. kad viņš dzīvoja Olimpa kalnā, viņš apprecēja Hēbi, Zeva un Hēras meitu.
Hērakls - ceturtās paaudzes dievišķais cilvēks. Pa pusei cilvēks, pa pusei dievs bija galvenais naida un mīlestības upuris no pārējiem dieviem.

Pazemē...

Viņa dzīve bija pilna ar pašupurēšanos un bēdām. Pietiekami drosmīgais Hērakls sastapa un atpazina Odiseju, kamēr tas pazemē centās iegūt Orākulu. Odisejs pazina Hērakla gudro skatienu un viņa kara drānas. Hērakls Odisejam pastāstīja, ka tas ir atnācis viņam pakaļ. Viņš jautāja Odisejam, vai viņš arī bija nožēlojama likteņa upuris, kas, protams, viņš bija, jo kā gan citādi viņš atrastos pazemē, kamēr ir dzīvs

…