Hektora Berlioza programmatiskais simfonisms

Berliozam ir 5 simfonijas: „Fantastiskā”, „Harolds Itālijā”, „Romeo un Džuljeta”, „Sēru triumfa simfonija” un „Fausta pazudināšana”.

„Fantastiskā simfonija” - (pirmatskaņojums 1830.g.), šīs simfonijas apakšvirsraksts – „epizodes no mākslinieka dzīves”. Tai ir piecas daļas, paša Berlioza radīta programma. Berliozs 1. reizi simfonijā ieviešs vadmotīvu kā cikla dažādu daļu vienojošu līdzekli, pie tam vadmotīva lomu un tā izmaiņas nosaka programmas, sižeta attīstība.

„Harolds Itālijā” – (pirmatskaņojums 1834.g.) jaunums ir tas, ka galvenā tēla attēlošanai izmantots alta solo. Tātad pateicoties tam, ka solo izpilda neraksturīgs solo instruments ir ne tikai vadmotīvs, bet arī vadtembrs. Šī simfonija tapa laikā, kad Berliozam bija jūtamas finansiālas nedienas, taču tā neuzlaboja viņa materiālo stāvokli.…