Lai, kur totalitārisms nācis pie varas, tas radījis pilnīgi jaunas politiskās institūcijas un attiecīgajā valstī sagrāvis visas sabiedriskās, tiesikās un politiskās tradīcijas. Neatkarīgi no nacionālās tradīcijas īpatnībām vai ideoloģijas specifiskā garīgā pamatā totalitārā vara vienmēr šķiras pārvērtusi par masām, daudzpartiju sistēmu aizstājusi nevis ar vienpartijas diktatūru, bet ar masu kustību , varas centru pārbīdījusi no armijas uz policiju un iedibinājusi ārpolitikas kursu, kas atklāti virzīts uz pasaules kundzību. Tagadējās totalitārās valdības ir izveidojušās no vienpartijas sistēmas.
Ja ir tiesa, ka totalitārisma elementus var atrast, izdarot atkāpi vēsturē un analizējot politiskās sekas tam , ko parasti saucam par mūsu gadsimta krīzi. Vai arī, gluži pretēji, pastāv kaut kas tāds kā totalitārās pārvaldes formas, ko Rietumu domu pazinuši kopš antīkās filozofijas laikiem. Ja ir šāda pamatpieredze, kas savu politisko izpausmi rod totalitārā kundzībā, tad tāpēc, ka totalitārisms ir jauna pārvaldes forma- tās rīcībā jābūt tādai pieredzei, kura kaut kāda iemesla pēc nekad agrāk nav bijusi valsts pamats un, kuras vispārējā noskaņa, lai cik tā šķistu pazīstama, nekad agrāk nav ieviesusies un noteikti sabiedriskās dzīves principiem.…