1933. gada aprīlī Rīgā nodibināja īpašu apvienību ūniju Baltijas sadarbībai. Par tās prezidentu ievēlēja labi pazīstamo latviešu politiķi Gustavu Zemgalu. Organizācijas atklāšanas svinībās, kurās piedalījās arī Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Beļģijas, Dānijas, Anglijas Rumānijas, Spānijas un Argentinas pārstāvji no diplomātu aprindām. Zemgals uzstājās ar runu "Baltijas ūnijas mērķi un pamatprincipi". Savās tēzēs viņš norādīja, ka uz taisnības, godīguma un brīva gara pamatiem veidotas cilvēku un tautu attiecības rada uzticību un harmoniju, kas dod mieru, labklājību un veicina patiesu dzīves progresu, bet starptautiskās attiecībās jāvalda ekonomiskas sadarbības un vienlīdzības principiem, tāpat ari vienlīdzību ievērot, slēdzot starptautiskos ekonomiskos līgumus, turklāt katrai valstij jāattīsta tās ražošanas nozares, kurām ir dabiski pamati. Viņš uzskatīja, ka kultūras sakari starp Baltijas tautām un ap Baltijas jūru ir uzturami un veidojami tālāk, jo Latvijas, Igaunijas un Lietuvas savienības radīšana ir tikai sākums plašākai savienībai ap Baltijas jūru. Būdams tolerants pret citām tautībām, G. Zemgals visu mūžu meklē sabiedrotos gan pie tuvākiem, gan tālākiem kaimiņiem. Uzticamus draugus viņš atrada, darbodamies studentu biedrībās "Zemgalija" un "Austrums". Pateicoties, mūsu vienai no vērtīgākajām vēstures personībai - Gustavam Zemgalam, mūsu valsts arī šobrīd ir saglabājusi tik lielu saikni ar Baltijas valstīm. …