Gustava Le Bona darbs "Pūļa psiholoģija"

Pūļa, aktīvas cilvēku masas rokās ir liela vara, ko izmantojot, var mainīt gan atalgojuma lielumu, gan valsts pārvaldes formu. Tautas dzīvē liela nozīme ir tieši organizētam pūlim, ko vieno kopīga ideja, pateicoties kurai, indivīdi daļēji zaudē savu individualitāti un iekļaujas ideoloģiski un organiski vienojošajā pūlī. Pats par sevi pūlis nav ne labs, ne slikts, svarīgs ir tā mērķis, uzvedība un vadonis(ņi). Tāpēc pūlis var būt gan agresīvs, demolējošs un noziedzīgs, gan labdabīgs, apveltīts ar augstu morāli un pat spēju uzupurēties.
Grāmatas autors uzskata, ka šī laikmeta galvenā pazīme ir tieši tā, ka ”indivīda apzinīgās darbības vietā stājusies pūļa neapzinīgā rīcība” (5.lpp.). Kaut gan autors, ilustrējot dažādas pūla uzvedības formas, piemērus izvēlas no antīkās pasaules un senas vēstures. Le Bons uzskata, ka šis ir pūļa laikmets, pārejas un anarhijas laiks, kad notiek ievērojamas pārmaiņas, ko ietekmē: mūsu civilizācijas elementu - reliģisko, politisko un sociālo ticējumu sabrukums un – jaunu ideju un dzīves apstākļu rašanās. Vecā sistēma un tradīcijas iznīkst, bet jaunās idejas nav pilnībā nostiprinājušās, masu varenība ir “vienīgais spēks, kam nedraud nekas, kura nozīme un svars top arvien lielāks” (10.lpp.). …