Kārļa sieva Dagmāra tiek notiesāta uz nenoteiktu laiku par “dzimtenes nodevību”. Viņu aizved nevienam nepasakot uz kurieni. Laikā, kad Kārļa sieva atrodas cietumā, vīrietis iemīlās jaunajā un draiskajā meitenē- Magdā Vairogā. ‘’Gaišie, siena un izdegušas zāles krāsā mistrotie mati gan tāpat uzsieti augstā zirgastē, taču augums bija kļuvis vēl izaicinošāks.’’ Tā autore raksturo meiteni brīdī, kad tā ierodas pie Kārļa, lai tas zīmētu viņas portretu. Kad portrets bija pabeigts, Kārlis uzelpoju, savukārt, Magda vinu uzaicināja uz saviem laukiem- “Saulēm.” Ierodoties laukos, Kārli sagaidīja Anna un Vilis Vairogi, Magdas vecāki. Pēc kāda laika arī ieradās pati Magda. Tā bija liktenīgā reize, kad savu ceļu šajā pasaulē uzsāka Ērika. Magda nekavējoties pameta vecāku mājas un devas atpakaļ uz Rīgu, Kārlis, nespēdams norīt moku kamolu, arī devās prom. Zīmīgi, šķiet tas , ka abi satiekas baznīcā. Pēc šīs sarunas baznīcā man likās, ka Kārlis jaunajai meitenei salauza sirdi ar saviem vārdiem “paliksim draugi”. Iespējams, tieši tāpēc Magda ilgi laiku nerādījās viņam acīs.…