Gunāra Priedes lugas "Centrifūga" analīze

Luga attēlo II Pasaules kara periodu un pēckara laiku sievietes Irmas dzīvē. Lugas darbība galvenokārt notiek „Kurzemes līdzenumā ap Ventu”. Irma ir galvenā varone – sieviete, kura savulaik strādāja par skolotāju. Lugas sākuma, sarunā ar Vilni – kādreizējo Irmas skolēnu, lasītājiem atklājas iemesls, kāpēc sieviete par skolotāju vairāk nestrādā: „Par aktīvu darbošanos padomju skolā vācu okupācijas iestādes man atņēma skolotājas tiesības.” Irma dzīvo kopā ar krievu tautības vīrieti Sergeju, kuru tā 1941. gada rudenī atvedusi ievainotu no karagūstekņu nometnes, un sievieti - 22 gadus veco Marusju, kas palīdz Irmai mājas darbos. Viņu apdzīvotās mājas vienu pusi aizņēmuši vācieši – kara aerodroma tehniskās apkalpes grupa.
Lugas darbība sākas lieldienās ar Irmas un Sergeja sarunu pie jūras, kur sievieti kāds aicinājis satikties ar zīmītes palīdzību. Tas izrādās Vilnis – Irma kādreiz tam bijusi audzinātāja skolā. Vilnis Irmai iesaka doties uz Rīgu, jo vietā, kur viņa mitinās viņai uzturēties kļūst arvien bīstamāk – draud izsūtījums.
Lugas 2. aina attēlo 1944. gada rudeni, mājā, kur dzīvo Irma. Pie viņas ierodas 70 gadīgā krustmāte Nēze. Caur darbojošos personu dialogiem lasītājam tiek vēstīta katra varoņa atšķirīga pagātne, kā arī notikumi, kas tos saveduši kopā un saista. Irmu apciemo viņas bijusī skolas biedrene Laimgaita, kas stāsta par iecerēm ar vīru Silvestru iekļūt kādā no zvejniek laivām, ar kurām liela daļa mūsu rakstnieku dosies uz Zviedriju bēgļu gaitās. …