Kaut gan pati nāku no Alūksnes, šim reģionam aplūkojamajā laika posmā nebija sava konkrēta izdevuma, tāpēc izvēlējos tuvāko kaimiņpilsētu – Gulbeni.
Jāsaka, ka pētot laikrakstus, nācās saskarties ar visai nepilnīgu un nereti emocionāli sakāpinātu informāciju. Kā viens no galvenajiem pilsētbūvniecības un attīstības aspektiem, protams, kalpo ekonomiskā izaugsme un attīstība. Tomēr iesākumā būtu nedaudz nepieciešams aplūkot to, kas nosaka un regulē pilsētbūvniecības attīstību.
Kas nosaka un kā nosaka celtniecību un attīstību?
Savdabīgi šķita, ka šajā laikā apkārt braukā inspekcijas, kas nosaka darāmos darbus. Tas vismaz attiecas uz dzelzceļa stacijām. Tā, piemēram, Piektdiena, 8. aprīlis, 1938 numurā minēts, ka ar dzelzceļu saistīta komisija, kas atzina par neatliekamu uzlabot dzelzceļa stacijas ēkas stāvokli. Ar Gulbenes pilsētas pārstāvi noslēgta vienošanās par tirgus laukuma ierīkošanu Gulbenes dzelzceļa stacijas rajonā. Paredz ierīkot jaunajā tirgus laukumā rampu, noplanējot attiecīgo zemes gabalu un veikt citus darbus. Uz Pakalnieku un Kūdupes līnijas komisija apskatīja pagājušajā gadā celtās ēkas. „Atrada, ka Vīksnas pieturas vietā būtu ceļama jauna stacijas ēka. Līdz šim stacijai nomāja telpas, kas nav piemērotas.”
Piektdiena, 27. maijs, 1938
Ziņots, ka pēc spodrības dienas pilsētā ieradusies komisija, lai izvērtētu dienas norisi un pilsētas koptēlu kopumā. Atsauksmes ir pozitīvas, bet no mūsdienu viedokļa nedaudz amizanti šķiet šādi aizrādījumi:
„Otto Stūrītim 15. maija ielā 24 neizskatīga ēkas ārpuse. …
