Grupu lomas un normas

Sociālās uzvedības apzīmējumu ir devis Gordons Olports kā ... mēģinājumu saprast, kā uz domām, jūtām un uzvedību atstāj iespaidu reāla vai iedomāta citu klātbūtne...".
Mēs esam sociālas būtnes, pateicoties tam, ka esam piederīgi radinieku, draugu un paziņu grupām, ar kurām pastāvīgi sadarbojamies. Procesi, kas notiek sociālās grupās vai ģimenē kā sabiedrības šūniņā, daudz koncentrētākā un pastiprinātā formā izpaužas arī grupās, kas izveidotas mākslīgi. Atrodoties grupā, indivīds nonāk priekš viņa nezināmā situācijā un vadītājs var viņam palīdzēt, bet var arī nepalīdzēt. Vadoties no individuālām uztveres īpatnībām, kā arī no pieredzes, dalībniekiem, atnākot uz pirmo nodarbību, katram ir kāds priekšstats par to lomu, ko viņi tajā spēlēs. Šajā nozīmē loma - ir uzvedības un funkciju kopums, kuri ir pieņemami un realizējas konkrētajā sociālajā kontekstā. Lomu nostādnēm ir jābūt elastīgām. Dalībniekiem var nebūt tādas lomas, kuras viņiem ir pierastas ārpus grupas nodarbībām, piemēram, vadītājs, kurš ir pieradis un augstu vērtē savas spējas vadīt un dot rīkojumus, var būt pilnīgi pārsteigts, ka šīs viņa īpašības nemaz netiek cienītas grupā. Arī cits dalībnieks, kurš sākumā centies uzlabot savstarpējās attiecības, var nonākt grūtā situācijā, ja grupas attīstība pieprasīs piedalīties konfrontācijā.…