Adrijas jūra – Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa, atrodas starp Apenīnu pussalu un Slovēniju, Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Albāniju. Izcili ainaviska un tūristu iemīļota jūra.
Piekraste
Ziemeļu daļā krasts ir lēzens, ar daudzām lagūnām. Dienvidos no Po upes deltas uz dienvidiem rietumu piekraste paliek stāvāka. Austrumu krasts no Istrijas pussalas uz dienvidiem ir klinšains, piekrastē ļoti daudz salu, jo īpaši Horvātijas piekrastes novadā - Dalmācijā. Salas pārsvarā ir izstieptas paralēli krasta līnijai. Adrijas jūrā ir vairāk kā 1 000 salas, no kurām 67 ir apdzīvotas. Īpaši ainavisks ir 30 km garais Kotoras līcis Melnkalnē, ar saviem stāvajiem krastiem. Adrijas jūras dienvidaustrumu piekrastes reģions ir lēzens un purvains.
1.diena Dubrovinka – panorāma no Minčetas forta, vecpilsētas viduslaiku arhitektūra, Rektora pils un 17.-18. gs. sakrālās celtnes. Iespēja baudīt jūras veltes un visdažādākās zivis vecpilsētas krodziņos. Šī pilsēta, kuras pamati likti jau 7.gadsimtā un kura atrodas UNESCO aizsardzībā, ir Horvātijas vizītkarte. Ar apkārtējo vidi apbrīnojami saskaņotais viduslaiku cietoksnis, pret kura pamatiem sitas tirkīzkrāsas viļņi, liekas it kā izniris no jūras dzelmes.
Katrai būvei šeit ir sava vēsture un nozīme. Teju 6 m biezās cietokšņa sienas sniedz drošu fizisku aizsardzību, bet statuja bruņiniekam Orlando, kas pēc leģendas izglāba pilsētu no arābiem, – morālu aizsardzību. Par garīgo pusi bija atbildīgi klosteri, kas dibināti 14.gadsimta sākumā, un pilsētas aizbildņa Svētā Vlaha baznīca. Pat dažādas zālītes klostera sētā nebija vienkāršas, bet ārstnieciskas – tās mūki izmantoja savā aptiekā, bet bagātīgi izrotātā strūklaka Onofrio kalpoja par avota ūdens „piegādātāju”. Arī mājas fasādēm uz galvenās ielas – Stradune –ne jau nejauљi ir vienāds augstums un izvietojums. Atjaunojot pilsētu pēc stipras zemestrīces 1667.gadā, Senāts, lai paātrinātu rekonstrukciju un stimulētu starptautisko tirdzniecību, pieņēma unificētas apbūves plānu ar obligātiem veikaliem pirmajos stāvos. Šādā veidā Dubrovnikas Republika rūpējās ne tikai par savu iedzīvotāju „garu”, bet arī par „miesu”. …
