Ehidna. Grieķu mosntru dievība. Pus sieviete, pus čūska. Atkarībā no avota, viņa ir vai nu Tartara un Gajas meita (Hēsiods) vai Piras un Stiksas meita (Apollodors), vai jūras dievības Forkusa un Keto meita (Pauzānijs). Ehidna no Tīfona ir radījusi monstru paaudzi: Himēra, Ladons, Cerbers, Orhus, Sfinksa, Hidra, Skilla, Liona, Igle, Gorgona, Harpija.
Afrodīte. Mīlas un skaistuma dieviete. Afrodīte bija daudzu dievu un mirstīgo mīlēta. Starp viņas mirstīgajiem mīļākajiem slavenākais, šķiet, bijis Adoniss. Viņas dēli ir Eross, Anteross, Ēnejs. Iespējams, visslavenākā leģenda par Afrodīti ir saistībā ar Trojas kara izcelšanos. Viņa bija Hēfaista sieva. Mirte ir viņas koks. Viņas putni - dūja, gulbis un zvirbulis.
Hēra. Hēra, kas staigā zelta sandalēs, ir Debesu karaliene, jaunava, katru gadu viņa atjauno savu jaunavību, mazgājoties avotā, kas saukts par "Canathus in Argolis". Hēra ir Zeva sieva un māsa vienlaicīgi. Viņu uzaudzināja Titāns Okeāns un Tetīda. Viņa ir laulību aizstāve un īpaši rūpējas par precētām sievietēm.
Radījusi Piena Ceļa galaktiku. Saskaņā ar dažiem, Piena Ceļš tika radīts no Hēras piena, kas tecēja, kad viņa aptvēra, ka viņa zīda Hēraklu un aizgrūda to prom. Ir arī teikts, ka Piena Ceļš ir atliekas no Hēras piena, ar ko tā iezieda un baroja Dionīsu, lai dziedinātu viņa trakumu. Viņa (Hēra) būtu iznīcinājusi Zeva dēlus (Dionīss vēl joprojām bija bērns, kas atradās Īno apgādībā), bet Hermejs viņu paņēma, un aiznesa uz meža malu, kur dzīvoja Kibele. Hēra ātri traucās pakaļ no debesīm, bet viņš bija pirms viņas, un uzņēmās mūžīgo atbildību pār pirmdzimto Pānu. Hēra ar cieņu pret visantīkāko dievu, deva viņam vietu un paklanījās cieņā pret spožumu izstarojošo maldīgo seju, nezinot aizgūtās krāpnieka īstās formas. Hermejs tika pāri kalnu joslai ātrāk nekā viņa, savās rokās nesot ragaino bērnu un atdeva to Rejai. Viņš atstāja pašpiedzimušo Pānu, lai tas otro augtu mātes gādībā. …
