Ap 2600. g.p.m.ē. mīnieši Krētas salā radīja civilizāciju, kura bija cieši saistīta ar jūru. Mikēnieši no Grieķijas pussalas iebruka Krētā un pārņēma mīniešu tirdzniecību. Mikēnu impērijai ejot bojā, ap 1100. g.p.m.ē. Grieķijā sākās pagrimuma laikmets. Tālāk sekoja hellēņu laikmets (par hellēņiem grieķi dēvēja paši sevi). Grieķi radīja savu kultūru un savus ideālus.
Hellēņu laikmetā Grieķijā radās pilsētvalstis. Spartai bija vislabākie karavīri, Atēnās radās demokrātijas idejas, un tās bija slavenas ar valstsvīriem, domātājiem, rakstniekiem un māksliniekiem.
Līdz ar demokrātiskās pārvaldes attīstību grieķi radīja izcilus sasniegumus literatūrā, mākslā, arhitektūrā, zinātnē un filozofijā. Hellēņu laikmetā tie radīja ideālu par līdzsvaru starp galējībām un mērenību. Lai gan senos grieķus iekaroja cittautieši, viņu idejas un tradīcijas saglabājās un būtiski ietekmēja politiskos un citus uzskatus Eiropā un visā rietumu puslodē. Grieķiju uzskata par rietumu civilizācijas šūpuli.
No sengrieķu harmonijas meklējumiem, cenšoties izprast sevi un apkārtējo pasauli, izaug patstāvīga zinātņu nozare, kuru sauc par filozofiju. Tulkojumā no sengrieķu valodas tas nozīmē gudrības mīlestību. Kad sengrieķu domātāji juta, ka mitoloģizētās reliģijas atbildes uz cilvēkiem tik nozīmīgajiem jautājumiem par Visuma, pasaules un cilvēka dzīves jēgu, par tās saskaņošanu ar dabā valdošo kārtību un radītāju viņus vairs neapmierina, tie radīja īpašu domāšanas veidu, kas balstījās uz saprātu, lika cilvēkam pašam meklēt atbildes uz sev nozīmīgiem jautājumiem, akli nepaļauties uz pagātnes mītos sniegtajām atbildēm. Seno grieķu filozofu darbi un uzskati būtiski ietekmēja visu Rietumu civilizāciju, tiem bija liela nozīme arī turpmākajā zinātnes attīstībā visā pasaulē.…
