Gremošanas un izvadsistēmas fizioloģija

1.Gremošanas sistēmas funkcijas, uzturvielu fizikāla apstrāde un ķīmiska šķelšana
Gremošana ir procesu kopums, kas nodrošina fizikālu un ķīmisku uzturproduktu pārstrādi, pārvēršot tos sīkos komponentos – ogļhidrātos, taukskābēs, aminoskābēs, kas uzsūcas gremošanas traktā un kļūst par izejmateriālu plastiskajiem un enerģētiskajiem procesiem.
Gremošanas kanāla funkcijas:
Motoriskā un evakuācijas – košļāšana, rīšana, barības transports, sajaukšana ar gremošanas sulām, nesagremoto uzturvielu izvadīšana.
Sekretorā, eksokrīnā – izdala gremošanas sulas, kas satur galvenokārt ūdeni, neorganiskos sāļus, organiskās vielas un enzīmus. Enzīmi šķeļ olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukus.
Ekskretorā – izvadfunkcija
Inkretorā – sintezē hormonus
Receptorā – īpaši bagats ir mutes obums, kuā atrodas garšas, taustes, temperatūras, sāpju receptori.
Resorbtīva – uzsūkšanās
Piedalās eritropoēzē – sintezējot antianēmisko iekšējo faktoru (gemamīnu). Kuņģa, tievo zarnu gļotāda, aknas kopā ar kaulu smadzenēm veido feritīna depo (Fe olbaltumvielu savienojums, kurš piedalās Hb sintēzē)
Aizsargfunkcija – mehāniskā, ķīmiskā un imunoloģiskā. Aizsardzības mehanismi kuņģa un 12pirkstu zarnas gļotādā pasargā no mehāniskā un ķīmiskā bojājuma:
1.aizsarglīniju veido gļotu un bikarbonātu barjera
2.aizsarglīniju – epitēlijšūnu monoslānis
3.aizsarglīniju – gļotādas saistaudi un drenējošā gļotādas asinsrite.…