Sašķeltās vielas uzsūcas visā gremošanas trakta garumā (galvenokārt tievajās zarnās) venozajos kapilāros (aminoskābes un monosaharīdi) un limfā (taukskābes, glicerīns u.c. lipīdu šķelšanas produkti). Asinis un limfa aizvada uzsūktās vielas uz visām šūnām. No uzsūktajām vielām katra šūna sintezē sev vajadzīgās vielas vai sašķeļ tās, lai iegūtu enerģiju.
Nesagremotās barības atliekas tiek izvadītas laukā no organisma caur ānusu.
Gremošanas orgānu sistēma sastāv no gremošanas kanāla un gremošanas dziedzeriem.
Gremošanas dziedzeri: siekalu, kuņģa, aizkuņģa, zarnu, aknas. (Visi ārējās sekrēcijas dziedzeri).
Gremošanas kanāla daļas: mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, tievā zarna, resnā zarna. Gremošanas kanāls ir caurule, kas sākas ar muti un beidzas ar anālo atveri (kopgarums ~ 9m). Tā sieniņas sastāv no 3 galvenajiem slāņiem.
Ārējais slānis veidots no saistaudiem. Visiem vēdera dobuma orgāniem tas ir kopējs un veido vēdera plēvi (peritoneum, iekaisums – peritonīts). Vēdera plēves plīsums ir trūce (bruka), rodas traumas vai nepareizas un pārmērīgi lielu smagumu celšanas rezultātā. Vēdera plēve klāj vēdera dobuma sienu un veido apzarni, kurā atrodas tievo zarnu daļa, ko sauc par apzarņa zarnu.
Vidējo slāni veido gludie un šķērssvītrotie muskuļaudi. Šķērssvītrotie muskuļi (gribai pakļauti) ir mutes dobumā un rīklē, kā arī taisnās zarnas beigu daļā, kur veido sfinkteri (gredzenveida muskuli), kas noslēdz anālo atveri. Pārējā gremošanas kanāla daļā ir gludie muskuļi (gribai nepakļauti). To kustības sauc par peristaltiku.
Iekšējo slāni veido gļotāda, kura kuņģī un zarnās ir ļoti krokota, tievajās zarnās vēl veido arī pirkstveida izaugumus – bārkstiņas. Gļotādā ir ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala gremošanas sulas.…
