9.GRĀMATVEDĪBAS KONTI, TO IEDALĪJUMS. DIVKĀRŠAIS IERAKSTS. GRĀMATVEDĪBAS KONTU PLĀNS.
Grāmatvedības konts ir īpašs grāmatvedības paņēmiens uzskaites datu grupēšanai, tekošai uzskaitei un kontrolei. Kontam ir divas puses: kreisā puse – debets (D), labā puse – kredīts ( K).
Konta līdzekļu atlikumu perioda sākumā sauc par konta sākuma saldo (S.s.). Saldo summai kontā ir jāsakrīt ar attiecīgā bilances posteņa atlikuma summu bilancē. Konta palielinājuma summu vai samazinājuma summu pārskata periodā sauc par konta apgrozījumu (DA – debeta apgrozījums, KA – kredīta apgrozījums).
Konti iedalās:
Bilances konti ( atspoguļo uzņēmuma līdzekļu un kapitāla apjomu un izmaiņas);
Sākuma saldo ierakstīšanu no bilances attiecīgajos kontos sauc par kontu atvēršanu. Visa aktīva kontu grāmatvedības atlikumu kopsummai jābūt vienādai ar visa pasīva kontu atlikumu kopsummu. Dažus grāmatvedības kontus var pieskaitīt gan aktīva, gan pasīva kontiem. Šos kontus sauc par aktīva un pasīva kontiem jeb jauktajiemkontiem;
Operāciju konti ( apskata uzņēmuma ražošanas un pārdošanas procesu saimnieciskās operācijas. Operāciju konti ar finansiālo rezultātu ietekmē bilances kontus;
Sintētiskie un analītiskie konti, to savstarpējā sakarība ( tā iedala pēc uzskaites objektu detalizācijas pakāpes, sintētiskie konti - atspoguļo vispārinātas ziņas par grāmatvedības objektiem naudas izteiksmē saskaņā ar bilances posteņiem, analītiskie konti – detalizē jeb sadala sintētiskos kontus atsevišķos sīkākos kontos, tādejādi parādot sintētisko kontu sastāvdaļas, atspoguļo uzskaites objektus naudas un naturālos mērītājos). Uzskaiti sintētiskajos kontos sauc par sintētisko uzskaiti, analītiskajos kontos – analītisko uzskaiti. Sintētiskā un analītiskā uzskaite papildina viena otru un starp tām pastāv noteikta sakarība ( ja nepieciešami vispārināti dati, tos ņem no sintētiskās uzskaites, ja vajadzīgi sīkāk detalizēti dati , tos iegūst no analītiskās uzskaites). Atsevišķu analītisko kontu apgrozījumu saldo kopsummām ir jāsakrīt ar sintētiskā konta apgrozījumu un saldo.…
