Grāmatvedība ir māksla un process, kas hronoloģiski un sistemātiski reģistrē naudas vienības un analizē uzņēmuma darījumus un notikumus, kuri vismaz daļēji ir finansiāla rakstura, kā arī tos apkopo, sastāda pārskatus un skaidro minēto darījumu rezultātus. Grāmatvedībai ir jāsniedz informācija noteiktiem šīs saimnieciskās informācijas lietotājiem.1
Latvijas Republikā grāmatvedības uzskaiti regulē divi likumi 2:
Likums par grāmatvedību – nosaka vispārējo kārtību grāmatvedības iekārtošanā un uzskaites veikšanā. Tas nosaka to uzņēmumu kopumu, kuriem obligāti ir jābūt grāmatvedībai, grāmatvedības organizēšanas veidus (grāmatvedība kā patstāvīgs uzņēmuma dienests; speciālists uz līguma pamata; īpašnieks), atbildību par grāmatvedības vešanu (vadītājs, īpašnieks), grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiku u.c.;
Likums par uzņēmumu gada pārskatiem – nosaka uzņēmuma gada pārskata saturu, šī pārskata atsevišķu rādītāju aprēķināšanas un atspoguļošanas kārtību, kā arī pašu pārskatu pārbaudes un iesniegšanas kārtību. Tas nosaka, ka uzņēmuma pārskats sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pielikuma un ziņojumiem.
Šie likumi nosaka kārtīgas grāmatvedības pamatprincipus jeb prasības, kuras ir šādas3 :
Grāmatvedībai ir jābūt skaidrai, saprotamai, patiesai, savlaicīgai un pārskatāmai;
Grāmatvedībai sistemātiski jāreģistrē visi saimnieciskie darījumi;
Nevienu grāmatojumu nedrīkst veikt bez attaisnojuma dokumenta;
Visi grāmatvedības organizācijas un attaisnojuma dokumenti jāuzglabā sistemātiski sakārtoti visā likumā paredzētajā laikā.
Savukārt, runājot par pamatprincipiem, svarīgi pieminēt arī galvenos grāmatvedības uzdevumus, kuri ir šādi4 :
Nodrošināt uzņēmuma vadību ar informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;
Nodrošināt kontroli pār uzņēmuma materiālo, darbaspēka un finansu resursu izmantošanu un īpašuma saglabāšanu.…
