Senākā kultūra Latvijā.
Atkāpjoties Skandināvijas ledājam, Latvijas klimats kļuva siltāks un pakāpeniski no ledāja brīvajās teritorijās attīstījās augu valsts. Latvijas teritorijā ienāca ziemeļbrieži, lūši, vilki, lāči. Dzīvniekiem pa pēdām sekoja pirmie iedzīvotāji – ziemeļbriežu mednieki. Tas notika 9.gt.p.m.ē. 2.pusē – 8.gt.p.m.ē. Tie bija eiropeīdās rases pārstāvji. Viņi apmetās uz dzīvi ūdenstilpņu tuvumā, nodarbojās ar medībām un zveju, augu vākšanu.
Akmens laikmets bija garākais periods cilvēces attīstības vēsturē. Latvijā tas aptvēra laikposmu no 9.gt. līdz 2.gt.vidum p.m.ē. Darbarīkus un ieročus šajā laikā izgatavoja no akmens, kaula un koka. Iecienīts materiāls bija krams.
5.gt.p.m.ē. vidū parādījās pirmie keramikas izstrādājumi. Traukus veidoja no māla, piejaucot organiskas vielas.
Akmens laikmetā cilvēki dzīvoja noslēgtos kolektīvos, dzimtas kopienās. Savas apmetnes bieži pārvietoja, meklējot labākas zvejas un medību vietas.
Senākā arheologu atrastā dzīvesvieta ir vēlā paleolīta laika apmetne Salaspils Laukskolā augstajā Daugavas krastā. Burtnieku apmetnē atrasts senākais apbedījums Latvijas teritorijā.
4.gt.p.m.ē. 2.pusē ienāk ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras pārstāvji, somugru tautu pārstāvji.
3.gt.beigas-2.gt.p.m.ē. sākums ienāk auklas keramikas jeb laivas formas kaujas cirvju kultūras pārstāvji, indoeiropieši, balti. Nodarbošanās – medības, lopkopība, primitīva zemkopība. Apmetnes – Aizkraukles Lejasbitēnos, Jūrmalas Vārnaskrogā.…