Komunikācija. Kad strādā ar studentiem, ar dziļiem kognitīviem traucējumiem, jābūt uzmanīgam interpretējot acīmredzamās pazīmes. Starp uzvedību, kam ir potenciāls sazināties, ir fizioloģiski saistīta uzvedība, piemēram, “iesaldēšana” vai acīmredzama satriekta grimase. Bet īslaicīgai ķermeņa vai locekļa stingrībai var būt dažāda izcelsme: tas var liecināt par nepatiku vai bailēm. Tas var būt arī saistīts ar fiziskiem un mehāniskiem traucējumiem. Smaidoši indivīdi var attiecīgi norādīt par prieku vai nepatiku, kad apkārtnē kaut kas notiek. Daži studenti ar dziļiem kognitīviem traucējumiem lieto zīmju valodu. Manuāla zīmju valoda tiek izmantota, lai sazinātos un papildinātu verbālo saziņu. Ja bērns ir kurls un ar dziļiem kognitīviem traucējumiem, manuālai parakstīšanai un lūpu lasīšanai ir ļoti liela nozīme bērna attīstībā. Ja bērns ir akls, fonētiskā un mutvārdu saziņa un iespējas iepazīt apkārtni ir ļoti nozīmīgas.
Multi-sensora pieeja un ikdienas pieredze. Ir trīs veidi, kā izmantot multi-sensoru pieeju:
• Stimulējot sajūtas;
• Būt daļai no nozīmīgām aktivitātēm;
• Palīdzība piekļūt mācību priekšmetam.
Sensorā stimulācija ir veids kā ieviest dažādas pieredzes bērnam, veicinot viņa interesi un reakciju. Sajūtas stimulē uztveres iemaņas attīstīšanās, iegūstot informāciju no apkārtējās vides. Ir skolas, kurās uztaisa, piemēram, klasi ar noteiktu tēmu – policija, ar visādiem plakātiem par to, ar ko nodarbojas policijas pārstāvji un vispār šī nozare. Tas veicina bērnos sajūtu, ka viņi atrodas kādā policijas postenī + izglīto par vienu nozari. Cits veids kā attīstīt sensorās maņas ir ļaut piedalīties ar tēmām saistītās aktivitātēs. Piemēram, tēma “matemātika”, kur skaita augļus, kurus ir gan jāskaita, gan var pasmaržot un pagaršot – iesaistītas ir vairākas maņas. Tas palīdz bērniem ar dziļiem kognitīviem traucējumiem.
Uz sabiedrību balstīta profesionālā apmācība. Šī apmācība notika strādājot ar 34 studentiem ar dziļiem kognitīviem traucējumiem un uzrādīja, ka studenti veikuši statistiski nozīmīgus ieguvumus trīs no četriem neatkarīgas uzvedības skalas jomā. Koordinācijas veicināšanā no visām pusēm tika iesaistīti darba devēji, skolas, rehabilitācijas padomdevējs, transporta pakalpojumi, voluntieri un citi. Šiem cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem tika izstrādāta speciāla mācību programma un viņiem mācīja ikdienišķu iemaņu apgūšanu- saiņošanu, mazgāšanos, kā arī deva iespēju katram attīstīt sev kādu hobiju. Tas deva iespēju darba devējiem ieraudzīt, ka ar cilvēks ar dziļiem kognitīviem traucējumiem spēj veikt kādu atalgotu darbu.
…