Jēdziens „gotika” ir vēl vairāk nosacīts nekā „romānika”. To radījuši renesanses laika vēsturnieki, kuriem vārds „gotika” bijis sinonīms vārdam „barbarisms” ( no ģermāņu cilts gotiem). Renesanses posma mākslinieki bija pārāk aizrāvušies ar antīko mākslu un gotikā nesaskatīja neko vērtīgu.
Īstenībā gotikas stils ir viens no lielākajiem pasaules fenomeniem. Tas aptvēra laika posmu aptuveni no 13.līdz 15.gs. ( dažviet tas sākās agrāk, dažviet turpinājās ilgāk līdz pat 16.gs.) un bija plaši izplatīts visās Rietumeiropas un Viduseiropas zemēs, kā arī Ziemeļvalstīs daudz vēlāk. Lai gan katrā zemē pastāvēja sava atšķirība šim stilam, visumā gotikas stila pieminekļi pārsteidz ar mākslinieka kopību un iekšējo viengabalainību gan arhitektūrā, gan tēlotājmākslā.
Arī 13.- 15.gs. bija grūts laikmets, ko plosīja asiņaini kari un milzīgas zemnieku sacelšanās. Tomēr tam raksturīgi jauni politiskās, ekonomiskās un sociālās izmaiņas. Šis bija laiks, kad strauji uzplauka amatniecība un tirdzniecība, šādi apstākļi veicināja jaunu pilsētu rašanos. Izveidojās spēcīgs, pilntiesīgs iedzīvotāju slānis- birģeri, kas aptvēra cunftu amatniekus, vidējos un sīkos tirgotājus, kas izvēlējās atrasties opozīcijā pret pilsētu- ietekmīgāko, augstāko slāni- patricinātu.…
