Trīssimt gadu laikā, kad Rīga kļuva par ietekmīgās Hanzas savienības godpilnu locekli, mēs izvērsāmies ar vērienu. Tas bija gotikas laikmets, kad baznīcas kristiešu priesteriem cēlām ne tikai tādas, kur paslēpties no karojošajiem pagāniem, bet atbilstoši gotikas prasībām – lai cilvēka dvēsele varētu tuvināties Dievam. Laika posmā no 13. līdz 16. gadsimtam cēlām ievērojamākās gotikas stila baznīcas – Domu, Sv. Sīmaņa baznīcu Cēsīs, bet Sv. Pētera baznīca Rīgā bija un ir Hanzas savienības lepnums.
Rīgas senākā mūra kulta celtne Sv.Georga jeb Jura kapela, kas kādreiz ietilpa bīskapa Alberta dibinātā Zobeņbrāļu ordeņa pils kompleksā, Latviešu Indriķa hronikā kopā ar pils remteri minēta jau 1207. Rīgas Doma, Sv. Pētera, Jēkaba, Cēsu Sv. Jāņa, Valmieras Sv. Sīmaņa u. c. romāņu — agrās gotikas — baznīcas nonākušas līdz mūsdienām stipri pārbūvētā veidā.
Par romānikas stila tradīciju var spriest pēc Rīgas Sv. Jura un Jēkaba baznīcu kora jeb altārdaļas arhitektūras, kas liecina par seno meistaru prasmi kvalitatīvi izmantot vietējos akmens materiālus.
Ar baznīcu un klosteru celtniecību Rietumu Eiropā tolaik galvenokārt nodarbojās mūku ordeņi. 13. gs. vidū parādās aroda cunftes, kas apvieno brīvus akmeņkaļus, aroda noslēpumi tiek cītīgi aizsargāti.…
