Sabiedrībā un akadēmiskajā literatūrā daudz tiek diskutēts par globalizācijas ietekmi un sekām uz politiku, ekonomiku, sociālo dzīvi un kultūru. Katrā no šīm dzīves jomām globalizācijas jēdzienam rodams cits konteksts un skaidrojums. Viens no globalizācijas jēdziena skaidrojumiem ir šāds: globalizācija ir preču, pakalpojumu, darbaspēka, tehnoloģiju un kapitāla plūsmas pieaugums pasaulē. Visu mūsdienu sociālās dzīves jomu savstarpējo saikņu paplašināšanās, padziļināšanās un paātrināšanās, sākot no kultūras jomas līdz kriminālajai un no finanšu līdz pat garīgajai dzīves jomai. Procesus īpaši aktivizē telekomunikāciju, infrastruktūras un interneta attīstība. Dzīvošana aizvien globalizētākā pasaulē nozīmē dzīvot pasaulē, kurā notikumi vienā pasaules malā tieši ietekmē notikumus citā pasaules vietā; cilvēkiem un informācijai pastāv iespēja pārvietoties daudz ātrāk; pastāv lielāka savstarpējā atkarība dažādu valstu, to sabiedrību un tautsaimniecību starpā. Šobrīd par visvairāk globalizētām valstīm pasaulē var nosaukt Īriju, Singapūru, Šveici, Nīderlandi un, arīdzan –Somiju. Protams, ir vērojamas iesaistes intensitātes atšķirības, ja salīdzina, kā globalizācijas procesi ietekmē attīstīto valstu, piemēram, ASV vai Francijas iedzīvotājus un tādu jaunattīstības valstu kā Kongo vai Tadžikistānas iedzīvotājus. Vēsturiski ir grūti noteikt gadu vai laika posmu, kad radies globalizācijas jēdziens, jo par tā izcelšanās laiku pastāv krasi atšķirīgi viedokļi. …