Globalizācija un tās ietekme uz starptautisko politisko ekonomiku

Globalizācija, kas mūsdienās jau kļuvis par ievērojami svarīgu jēdzienu daudzās sfērās, var nozīmēt daudzas un dažādas lietas. Tā var būt, piemēram, pasaules mēroga industriālās ražošanas mūsdienu tehnoloģiju izplatība un komunikācijas tirdzniecībā, kapitālā, ražošanā un informācijā. Šāda mobilitāte jau pati par sevi ir pirmsmoderno sabiedrību jauno tehnoloģiju izplatības sekas. Sakot, ka dzīvojam globalizācijas laikmetā nozīmē arī to, ka gandrīz ikkatra sabiedrība tagad ir industrializēta vai ir ceļā uz to. Globalizācija nozīmē arī to, ka gandrīz visas pasaules ekonomikas ir saistītas vienā tīklā (izņemot dažas, kas tiecas noslēgt savas ekonomikas, piemēram, Ziemeļkoreja).1
Globalizācija ir vēsturisks process, taču reāli tā nepieprasa, ka ekonomiskajai dzīvei visā pasaulē būtu jābūt vienlīdzīgi un intensīvi integrētai. Globalizācija nav viens noteikts apstāklis, lineārs process vai sociālu izmaiņu beigu punkts. Universāla valsts ar vienlīdzīgu integrāciju pasaules ekonomikā ir tieši tas, kas globalizācija nav. Gluži pretēji- pieaugošā savstarpējās ekonomiskās rīcības saistība pasaulē uzsver nevienlīdzīgu attīstību starp dažādām valstīm. Tā uzsver perifēro attīstības valstu (piemēram, Meksikas) atkarību no tās tuvākā ekonomiskā centra (ASV) investīcijām. Lai arī var uzskatīt, ka globalizētākas ekonomikas sekas ir kādu hierarhisku ekonomisko starpvalstu attiecību vājināšanās vai beigas (piemēram, starp Rietumu valstīm un Ķīnu), tai pat laikā tā vēl vairāk stiprina šīs eksistējošās hierarhiskās attiecības un pat rada jaunas.…