Globalizācijas jēdziens
Termins “globalizācija” tiek plaši izmantots, lai raksturotu plaša mēroga kardinālās izmaiņas sabiedrībā un ekonomiskajā attīstībā. Tas saistīts ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra. Praksē globalizācija izpaužas pieaugošā preču un pakalpojumu, kā arī kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmā starp valstīm. Arī intensīvāka informācijas un zināšanu, kā arī tehnoloģijas un inovāciju izplatīšanās pasaulē raksturo globalizācijas procesu. Šaurākā nozīmē to lieto, lai apzīmētu ekonomisko aktivitāšu ģeogrāfiskās izplatības palielināšanos. Citreiz terminu “globalizācija” izmanto vairāk institucionālā izpratnē, aprakstot kapitālisma izplatību visā pasaulē. Visbeidzot dažkārt to lieto kā liberalizācijas un lielākas ekonomiskās atvērtības sinonīmu. Visas šīs izpratnes nav pretrunā viena ar otru, tomēr tās neraksturo tās milzīgās izmaiņas, kas notiek pasaulē.1
Globalizācija un nevienlīzība.
Globālās sistēmas stratifikācijas var pamanīt, ka ne tikai cilvēkus var ierindot bagātajos un nabagajos, bet arī valstis. Radikāla nevienlīdzība pasaulē var būt kad pasaulē dominē ļoti bagātas valstis. Tā piemēram ASV, Japāna, kuras globalizācijas rezultātā ir priekšā citām mazāk attīstītajām valstīm. Visradikālākā statistika ir par to cik daudzi cilvēki cieš no bada vai no nepietiekama uztura.
Globālās stratifikācijas teorētiskie skaidrojumi.
Modernā teorija
Uz tirgu oritēta pieeja, saukta arī par modernizēto teoriju. Skats uz ekonomisko attīstību, kā uz vispasaules procesu iekļaujot visas tās valstis kuras tikušas pakļautas tehnoloģiskajām izmaiņām. Pēc teorijas vastis ir modernizētas, ja pieaug tehnoloģiskā attīstība, kā arī ši tehnoroģijas attīstība ir atkarīga no citām vastīm. Modernizācijas teorija attīstijās lai izskaidrotu kāpēc atsevīsķām vastis ir sasniegušas ekonomisko attīstību un kāpēc dažas nav. …