Globalizācija ir daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra. Praksē globalizācija izpaužas pieaugošā preču un pakalpojumu, kā arī kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmā starp valstīm. Arī intensīvāka informācijas un zināšanu, kā arī tehnoloģijas un inovāciju izplatīšanās pasaulē raksturo globalizācijas procesu.
Globalizācija kā arī tās pamats internacionalizācija notiek divos līmeņos. Pirmais līmenis – stihiska tirgus aiztecēšana globālos procesos, veidojot tirgu par globālu mehānismu. Otrais līmenis – starpvalstu forma, kompensējot zaudējumus vai iespēju ierobežotību no valsts puses, regulējot stihisko tirgu, kas parādījies globalizācijas procesā. 1
Globalizācija pasaulē izsaukusi arī ievērojamu protestu vilni. Globalizācijas pretinieki uzskata, ka tā negatīvi ietekmē vairuma strādnieku un kalpotāju dzīves līmeni daudzās valstīs, kā arī bremzē nabadzīgāko valstu attīstību. Savukārt globalizācijas aizstāvji, piekrītot, ka pastāv virkne faktoru ar šādiem negatīviem efektiem, saista tos pārsvarā ar nepietiekami efektīvo Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un it īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas darbību. Pie globalizācijas negatīvajiem faktoriem pieskaitāmi: 2
• Politiskas un ekonomiskas problēmas, saglabāt pasauli un novērst atomkaru, ierobežot bruņošanās un atbruņošanās sacensības, stabilitāte izvēršot pasaules sabiedrību.
…