TIPA VISPĀRĪGS RAXTUROJUMS
1. bilaterāli simetriski, tomēr daļa no tiem ir ieguvusi asimetrisku orgānu novietojumu
2. Vidukļa pamatni apņem liela ādas kroka- mantija. Starp mantiju un ķermeni izveidojies mantija dobums.
3. Mugurpusi sedz mantijas izdalīta aizsargčaula, kas biežāk ir viengabalaina, retāk divvāku vai sastāv no vairākām plātnītēm. Čaula sastāv no ārējā slāņa- organisko vielu slānis, vidējais CaCO3, sastāv no prizmiņām, iekšējais slānis CaCO3 un plāksnītēm, kas piešķir mirdzumu.
4. Ķermenī izšķir 3 nodalījumus- galvu, vidukli, kāju. (dažām sugām galva ir reducējusies)
5. Raksturīga kāpura stadija- tropofora
Klase: Bruņgliemeži
Dzīvo paisuma joslā, lēnām pārvietojas pa akmeņiem vai pa grunti. Izteikta liela kāja, noteikts plātnīšu skaits- elastīgi, kustīgi savienotas plātnītes. Pārtiek no augiem, elpo ar žaunām, kas ir abās ķermeņa pusēs mantijas dobumā. Baltijas jūrā nav.
Klase: Rievvēderaiņi
Apvienoti gliemji, kuri zaudējuši čaulu vai kāju. Ķermenis tārpveidīgs, sedz blīva kutikula, dažām sugām uz ķermeņa ir kaļķa adatas. Dzīvo siltās, sāļās jūrās-koraļļu rifos.Mazkustīgi, gareniskā rieva ventrālajā pusē. Gar rievas malām atrodas ādas krokas, ar kuru palīdzību gliemis elpo. Izplatības areālu ierobežo ūdens, t. Un sāļums.
Klase: Monoplakosfori
Līdz 1952. gadam bija tikai izrakteņos, bet pēc tam Klusā ok. A- daļā, zinātnieki atrada mopiliku. Diametrā 3 cm, čaula plāna un caurspīdīga(spīd cauri iekšējie orgāni) Ķermenis sastāv no nelielas galvas, augsta vidukļa, diskveida kājas, Dzīvo lielā dziļumā līdz 1500 m. Elpo ar žaunu pušķiem, kuri ir ķermeņa apakšpusē. Plēsēji. Pārtiek no gruntī mītošajiem bezmugurkaulniekiem un organiskajām atliekām.
Klase: Vēderkāji jeb gliemeži
Sauc arī par plaušgliemežiem, sākotnēji dzīvoja jūrās, vēlāk arī pielāgojās uz sauszemes un saldūdeņos. Dažas sugas atbilstoši apstākļiem pāriet miera periodā, ievelkas čaulā un ar gļotām aizlīmē atveri.
…
