Faktori, kas ietekmējuši uzskatu veidošanos:
No 1840. gada studē tieslietas.
Tēva nāve, pēc kuras Flobērs pamet savām tieksmēm nepiemērotās studijas.
1846. gadā apceļo Bretaņu, 1849. gadā Oriēntu, 1859. gadā Alžīriju un Tunisiju, retumis apmeklē Parīzi.
Pirms „Bovarī kundzes” sacerēšanas, izlasījis 114 grāmatas, bet pirms „Svētā Antonija kārdināšanas 294 grāmatas”.
Nopietnas vēstures studijas.
Romāns „Bovarī kundze” pārsteidz, šokē sabiedrību, un tiek pat ierosinātas tiesas prāvas, lai to aizliegtu.
Franču romantiķa Alfonsa de Lamartina dzejas saturs, kuru G. Flobērs ironizē romānā „Bovarī kundze”.
Gistavs Flobērs kļuvis par re4ālisma nodibinātāju, jo visos savos darbos tiecas pēc stingras objektivitātes un, apslēpdams savu personību, kā ass dzīves vērotājs un dziļš psihologs, tēlo īstenību ar lielu vīzijas spēku un formas skaidrību. Milzīgām garīgās koncentrācijas spējām apveltītais rakstnieks tā iedzīvojās radāmos tēlos, ka aizmirsa pats savu „Es” un apkārtni. Pat dzīves sīkumus G. Flobērs attēlo tik reāli, ka lasītājs gūst intensīvu īstenības priekšstatu. Viņš strādāja lēni, rūpīgi slīpēdams savus teikumus, uzmanīgi sekodams frāzes plūdumam, ilgi meklēdams vajadzīgo epitetu un vairīdamies no atkārtošanās un „klišejām”. Bieži Flobērs uzrakstīja tikai dažas rindas dienā, pārciezdams īstas radītāja mokas, tāpēc arī sasniedzis augstāko stila precizitāti un uzskatāms par vienu no lielākiem prozas meistariem.…
