1.Saderināšanās jēdziens un noslēgšana. Saderināšanās ir savstarpējs darījums jeb līgums jeb priekšlīgums laulības noslēgšanai, kas tomēr nav obligāts lai noslēgtu laulību un tas nebūt nenozīmē ka nākotnē laulība tiks noslēgta. Saderināšanās dalībnieki ir personas kas nākotnē vēlas salaulāties – personisks raksturs – nav pieļaujama pārstāvība, cesija, maiņa. Saderinātajiem jābūt tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem – jāatbilst visām tām prasībām, kādas ir stājoties laulībā, tomēr saderināties var arī tādas personas, kurām patreiz ir kādi šķēršļi: vecums, cita laulība, jo laulības būs nākotnē. Nepilngadīgajam vajaga vecāku vai bāriņtiesas atļauju. Nav noteikta līguma forma. Šķēršļi saderināšanās noslēgšanai ir tādi paši kā pie laulības noslēgšanas izņemot iepriekš teikto. Saderināšanās nedod tiesību prasīt tiesas ceļā laulības noslēgšanu, pat ja tāda tiesība ir ietverta līgumā, jo laulības ir brīva izvēle. Līgumsods, kas noteikts gadījumā, ja kāds atsakās doties laulībā, nav spēkā, jo nevar piespiest otru laulāties – netiešs piespiedu līdzeklis. Lai gan likumā ir nosaukts tikai līgumsods, ar to ir domātas visas sankcijas, kādas var piemērot šādam gadījumam. Saderināšanās izbeidzas: 1)Noslēdzot laulību; 2)Kāds no saderinātiem nomirst; 3)Atceļot saderināšanos; 4)Vienpusēji atkāpjoties. Atcelšana notiek uz abu laulāto vienošanās pamata. Atcelt var tikai paši saderinātie. Atkāpšanās – vienpusēji, pretēji otra gribai paziņo par saderināšanās izbeigšanu. Atkāpšanās var notikt vai nu svarīgu vai nesvarīgu iemeslu dēļ.
2.Saderināšanās atcelšanas tiesiskās sekas. Atkāpjoties vai atceļot saderināšanos jādod visu mantu, ko otrs vai citai persona tai dāvinājusi sakarā ar nodomātām laulībām. Ja dāvinājusi cita iemesla dēļ, nav jāatdod. Ja labprātīgi neatdod rodas prasījuma tiesības, kuras ir personiskas un nepāriet uz mantiniekiem izņemot gadījumu, kad prasība jau celta. Dāvinātā manta nav jāatdod (iemesli, par kuriem apdāvinātais nav atbildīgs): 1)saderinātais dāvinātājs miris – uz citu personu nāvi tas neattiecas; 2) dāvinātājs atteicies doties laulībā bez svarīga iemesla – kā svarīgi iemesli var būt otra piedauzīga uzvedība, neuzticība, slikta apiešanās, apvainošana, smaga slimība; 3) dāvinātāja uzvešanās bijusi otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties. Ja viens no saderinātajiem 1) bez svarīga iemesla atsakās doties laulībā vai 2)tā uzvedas, ka šī uzvešanās ir otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties. Saderinātais, viņa vecāki vai personas, kas kaut ko izdevušas saderināto labā, var prasīt no vainīgā saderinātā, lai atlīdzina tiešos zaudējumus, kas viņiem cēlušies sakarā ar to, ka viņi nākamās laulības izredzēs kaut ko izdevuši vai noslēguši kādas saistības. Neatkarīgi no tā pats saderinātais var prasīt no otra saderinātā, kas devis iemeslu atcelt saderināšanos, lai atlīdzina zaudējumus, kurus viņš cietis no tādas darbības, kas attiecas uz viņu mantu un varbūtējo peļņu un ko viņš izdarījis sakarā ar nodomāto laulību. Zaudējumu atlīdzības apmērs saskaņojams ar vainīgā saderinātā sabiedrisko stāvokli un mantas līdzekļiem. 29.p. Ja līgavainis , kam ar nepilngadīgu līgavu bijuši miesīgi sakari, pēc atklātībā zināmas saderināšanās bez svarīga iemesla atteicies no laulības, tad viņam, samērā ar saviem mantas līdzekļiem, jādod bijušai līgavai uzturs, ja viņa ir trūcīga…
