21.Adopcijas jēdziens un nozīme.Adopcija- ģimentiesisks līgums (civiltiesisks akts), ar kuru kāda persona piņem cita bērnu par savu. Adopcija rada tādas pašas personiskās un mantiskās ģimenes civiltiesiskās tiesības un pienākumus kā dabiskā radniecība. Ar adopciju izbeidzas tiesiskās un arī faktiskās attiecības starp adoptēto bērnu un viņa miesīgajiem vecākiem un citiem radiniekiem pēc izcelšanās. Nepilngadīgā adopcija atļauta, ja tā ir bērna interesēs un ja ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptēto būs patiesas vecāku un bērnu attiecības. Pilngadīgu personu var adoptēt, ja starp adoptētāju un adoptējamo jau ir izveidojušās faktiskas vecāku un bērnu attiecības. Adoptētājam jābūt rīcības spējīgam, vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo. Laulātie bērnu adoptē kopīgi, izņemot gadījumus, kad: 1. adoptē otra laulātā bērnu; 2. otrs laulātais atzīts par pazudušu; 3. otrs laulātais atzīts par rīcībnespējīgu. Personas, kas savā starpā neatrodas laulībā, nevar adoptēt vienu un to pašu bērnu. Adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas trauce brāļus un māsas adoptēt kopā. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki: 1. adoptētājs; 2. adoptējamais (ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu); 3. nepilngadīga adoptējamā vecāki vai aizbildnis. Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina. Tiesa var atļaut adoptētājus ierakstīt adoptētā dzimšanas reģistrā kā vecākus, ja šāds adoptētāju lūgums ir pamatots.
22.Adopcijas kārtība un tiesiskās sekas.Pieteikumu iesniedz tiesā pēc adoptējamā dzīves vietas, bet atteikumu pa adopciju pēc pieteicēja dzīves vietas. Ja ārvalstnieks adoptē, tad pieteikumu iesniedz tiesā pēc adoptējamā dzīves vietas. Lietas par adopciju izskata ar prokuroru un adoptētājam personīgi, pārstāvis nevar. Adopcija sākas ar to, ka persona griežas bāriņtiesā vai pagattiesā ar lūgumu noteikt viņu par adoptētāju. Iesniegumā ir jābūt motivācijai kāpēc, kādu bērnu, kādu dzimumu, vecumu u.c. pazīmes. Bāriņtiesa 6 mēnešus izpēta ģimeni kura grib adoptēt. Ar ģimeni arī iepazīstas psihologs. Bāriņtiesa pieņem lēmumu un tad griežas bērnu un ģimenes lietu ministrijā kur ir adoptējamo bērnu saraksts, pēc kura izvēlas bērnu un 10 dienu laikā iepazīstas ar šo bērnu. Tad atkal griežas bāriņtiesā, kura pieņem lēmumu dot aprūpē. Tad bērnam dod 2-3 mēnešus dzīvot ģimenē un tad bāriņtiesa izvērtē vai izveidojušās bērna un vecāka attiecības. Ja bāriņtiesas lēmums ir pozitīvs, tad iet uz tiesu kura apstiprina adopciju. Tiesa apstiprinot adopciju pieaicina bāriņtiesas pārstāvi. Spriedumu par adopciju nav iespejams pārsūdzēt. Aizbildnis nevar adoptēt aizbilstamo, tad aizbildnība ir jāatceļ tiesas ceļā. Adopcija stājas spēkā ar tiesas spriedumu.Sēde ir slēgta, spriedumu netaisa. Tiesiskās sekas: rodas pilntiesīgas radniecīgas attiecības.
…
Špikeris par bāriņtiesām un pagatatiesām,Adopcijas jēdzien,nozīme,kārtība.Aizbildnība un aizgādnība,tās jēdziens uzdevumi un veidi.Civilstāvokļu aktu reģistrācija un to iearksti.Aizbildņa pienākumi pret aizbilstamo.Vecāku un vecvecāku pienākums apgādāt bērnus, utt.Neliels ieskats ģimenes tiesībās pie pasniedzējas Vites.
- Ģimenes tiesības
- Ģimenes tiesības
- Ģimenes tiesības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ģimenes tiesības
Konspekts augstskolai20
-
Ģimenes tiesības
Konspekts augstskolai10
-
Ģimenes tiesības
Konspekts augstskolai6
-
Ģimenes tiesības
Konspekts augstskolai10
-
Romiešu tiesības - ģimenes tiesības
Konspekts augstskolai4