Padomju Savienībā kā politikā un ekonomikā, tā arī sabiedriskās attiecībās dominēja ideoloģija. Tā valdīja arī tiesību zinātnē. Vismazāk šis diktāts, manuprāt, iespiedās cilvēku ikdienas dzīvē. Šī iemesla dēļ izvēlējos rakstīt kursa darbu par ģimenes tiesību jomu ar uzsvaru uz vientuļo māšu tiesisko stāvokli, jo tieši šajā tiesību jomā reālā situācija diezgan krasi atšķīrās no radītā mīta laimīgo bērnību. Bez tam man liekas interesantas arī biežās izmaiņas, kas skar ar bērna paternitātes noteikšanu saistītos likumdošanas jautājumus. Vēlos uzzināt, kā laika gaitā mainījās iespējas noteikt bērna paternitāti un piedzīt alimentus no bērna tēva, ar kuru māte nebija sastāvējusi reģistrētā laulībā un kā likumdošana aizsargāja ārlaulībā dzimušā bērna tiesības. Kursa darbā vēlos noskaidrot arī, kā mainījās laikā gaitā pabalsti un cita valsts sniegtā palīdzība, ko bija iespējams saņemt vientuļajām mātēm, un vai mātes darba tiesības nodrošināja viņai iespēju nodoties bērna audzināšanai.
1. nodaļa. Vientuļo māšu un viņu bērnu tiesiskā aizsardzība
Padomju ideoloģijā jo bieži tika uzsvērta sievietes un bērna
īpašā vieta sociālistiskajā valstī. Tāpat uzsvēra padomju valsts
nesavtīgās rūpes par padomju ģimeni. Jau PSRS konstitūcija solīja
rūpēties par sievietēm, nodrošināt tām vieglākus darba apstākļus.
Konstitūcijā arī tiek solīts īpaši rūpēties par vientuļajām mātēm.
Padomju juristi arī pauda uzskatu, ka likumdošanas uzdevums ir
visiem līdzekļiem aizsargāt mātes un bērnu intereses, kā arī
nodrošināt katram bērnam laimīgu bērnību1. Tika uzskatīts, ka
padomju ģimenes ir īpašākas par citām - līdz ar lielās Oktobra
sociālistiskās revolūcijas uzvaru, kas gāza kapitālistu un muižnieku
varu, tika radīti pamati jaunai augstāka tipa ģimenei - padomju
1 Latvijas PSR Laulības un ģimenes kodekss. - R.: Liesma, 1977.
ģimenei1. Tika arī atzīts, ka padomju cilvēkam gan piemīt,
ir raksturīgas jaunās sociālistiskās sadzīves cēlās īpašības. Padomju
sabiedrībā gan bargi nosoda katru rupjību un izlaidību sadzīvē, rupju
izturēšanos pret sievietēm. Bet būtu nepareizi domāt, ka jaunā
sociālistiskā sadzīve, komunistiskās morāles normas rodas
mūsu dzīvē pašas no sevis, bez cīņas2. Tāpēc tiek uzsvērta ne tikai
sabiedrības, bet arī tiesas audzinošā nozīme. Pēc ideoloģisko nodevu
sniegšanas padomju juristi ģimenes tiesības izskaidroja reāli.
Ģimenes tiesības izveido tās regulējamās attiecības, kas rodas sakarā
ar bērna dzimšanu starp vecākiem un bērniem. Minēto attiecību
regulēšanai veltītas tās ģimenes tiesību normas, kas nosaka vecāku
un bērnu personiskās un mantiskās attiecības, vecāku tiesības un
pienākumus bērna audzināšanā un viņu interešu aizsargāšanā un
pārstāvniecībā, kā arī jautājumi, kas saistīti ar vecāku tiesību
atņemšanu3. Latvija tika pievienota Padomju savienībai 1940. gada 5. augusta, bet tā paša gada 26. novembrī Latvijā pilnībā tika ieviesta padomju likumdošana. Tolaik Latvijā tika izmantota Krievijas Federācijas likumdošana, tikai konstitūcija bija pašmāju. …
