Māte Janīna, 31 gads, strādā maiņu darbu, tēvs Ivans, 38 gadi, strādā ražošanā, dēls Aivars, 9 gadi, mācās 3. klasē. Viņi dzīvo pilsētā, savā mājā ar malkas apkuri, ir vecmamma laukos. Laukos ir zeme, tā ir jāapstrādā, vecmammai ir lopiņi, tur regulāri jābrauc. Mātei ir pastāvīga trauksme, jo tēvs mēdz iedzert un iepazīties ar citām sievietiēm, Aivars mācās ļoti slikti, bieži kavē skolu, ir rupjš un nepaklausīgs. Bērns mājās uzturās nelabprāt, jo, tā kā māte strādā darbu uz maiņām, māja bieži nav kurināta, ēst arī nav sagatavots, zēnam labāk uzturēties laukos. Tur viņš auga kopš 4 mēnešu vecuma līdz 7. gadiem, kad bija jānāk uz skolu. Māti un tēvu redzēja tikai brīvdienās. Bārbraucot uz pilsētu, zēns bieži slimo ar vēdera sapēm, saaukstēšanos un bronhītu. Viņam it pa laikam trūkst elpas. Tā kā vīrs iedzer un “laiž pa kreisi”, mājās bieži ir skaļi skandāli. Māte visas savas bēdas stāsta dēlam, kā viņai grūti iet un kāds slikts cilvēks ir tēvs. Ģimene ir sociāli aktīva, daudz radu un draugu, ar kuriem tiek rīkotas vērēnīgas balles, māte cenšas, lai uz galda ir ļoti daudz ēdamā. Tēvs dusmu uzplūdā mēdz iesist gan sievai, gan dēlam. Māte visiem draugiem un radiem sūdzās uz savu vīru un dēlu, kādi viņi slikti un viņai bojā dzīvi, tomēr vīru ļoti sargā, izseko, kur viņš iet, ark o, jautā par to cilvēkiem. Tad to visu, protams, stāsta bērnam. Bērnam skolā ir problēmas iekļauties klasē, bieži kaujas. Naviens viņa panākums nav paslavēts, kaut arī puikam padodas matemātika un vēsture. Uz laukiem māte un tēvs brauc nelabprāt, zēnam gan tur ļoti patīk. Bērna slimības tiek uztvertas kā apgrūtinājums, jo tajā laikā mātei ar viņu jāsēž un viņa nevar izsekot savu vīru.
Šajā ģimenē ir visu funkciju nepilnība, viņas tiek veiktas nepareizi.
1.Audzinošā funkcija – ļoti formāla, ar it kā noteikumu pildīšanu (jāiet uz skolu, jāklausa vecāki, labi jāmācās), bet bez vecāku atbalsta, pozitīvā pasvītrošanas, bez vecāku personīgās iesaistīšanās bērna audzināšanā, tēva lomas negativizācija.
2.Saimnieciskā funkcija – bērna vajadzībām neatbilstoša, trūkst mājas regulāras savlaicīgas apkures, regulāras ēdināšanas, kabatas naudas. Saimnieciskā darbība kopumā tiek veikta, lai apmierināt vecāku vajadzības, lauku potenciāls tiek izmantots minimāli, ar vecmammas palīdzību, visa saimnieciskā darbība un sasniegumi tiek veidoti ar principu „Lai būtu ne sliktāk, kā pie citu, lai viņi mūs apskauž, lai redz, cik daudz mums ir naudas”.…
