Problēmrisināšanas procesā izdala trīs sociālā darba metožu grupas: problēmas identifizēšanas metožu grupa, iejaukšanās novērtēšanas metožu grupa un problēmas risināšanas metožu grupa.
Lai identificētu problēmu, darbā ar ģimeni tiek pielietotas šādas svarīgākās sociālā darba metodes:
intervija – viens no galvenajiem sociālā darba iejaukšanās procesiem. Intervija ir savstarpēja sadarbības veidošana ar mērķtiecīgu runāšanu, lai atklātu un risinātu sociālās problēmas, lai veicinātu izaugsmi, plānotu stratēģijas vai tādas darbības, kas uzlabotu cilvēka dzīves kvalitāti. (73;25) Intervija var būt strukturēta, uzdodot iepriekš sagatavotus jautājumus noteiktā secībā, vai arī nestrukturēta, kad iepriekš zināmas tikai tēmas, bet jautājumi tiek uzdoti brīvā veidā;
kopīga intervija – intervijas veids ar vairāku intervētāju vai klientu piedalīšanos. Kopīgās intervijas var būt dažādas:
• sociālais darbinieks tiekas ar ģimeni un citiem ar to saistītiem cilvēkiem, piemēram, bērna klases audzinātāju,
• sociālais darbinieks tiekas vienlaikus ar vairākām ģimenēm, kurām nav savstarpēju attiecību, piemēram, šķirto ģimeņu atbalsta grupas,
• ģimene tiekas vienlaikus ar diviem vai vairākiem sociālajiem darbiniekiem, piemēram, starpprofesionāļu komanda.
ekokarte – ar ekokartes palīdzību sociālais darbinieks veic klienta dzīves telpas shematizētu atspoguļojumu ekosistēmā daudzveidīgās attiecībās ar vides sistēmām. Ekokartes sastādīšanā vēlama sociālā darbinieka un klienta abpusēji ieinteresēta sadarbība, kam ir liela loma informācijas apkopošanā un novērtēšanā, kā arī klienta objektīvā pašvērtējumā;
genogramma – izmanto, lai uzskatāmi atspoguļotu ģimenes attiecības vismaz trīs paaudzēs. Genogrammā izmanto apļus( sievietes simbolisks apzīmējums) un kvadrātus(vīrieša simbolisks apzīmējums). Genogrammā var iekļaut citus simbolus vai rakstiskus skaidrojumus, lai norādītu uz nozīmīgiem notikumiem – nāvi, laulības šķiršanu u.c.;
…
