Ģimenes kultūra etnoloģijas un antropoloģijas zinātnieku skatījumā

Cilvēces hroniku var rakstīt kā izcilu personību – karavadoņu, domātāju, radošu cilvēku - vēsturi .Taču lielākā daļa ļaužu, kas jebkad dzīvojuši uz zemes, nav atstājuši par sevi liecību vēstures dokumentos vai annālēs. Bet šie cilvēki arī ir bijuši, tie ir veidojuši savas ģimenes, savas cilts , valsts un visas civilizācijas vēsturi. Viņu eksistence norisa vienotā pasaules kopainā, tās kultūras ietvaros, kurai tie piederēja.
Un arī pati kultūras aina mainījās katra cilvēka ietekmes rezultātā - viņa personīgās pieredzes, domas un darbības ietekmēta. Lai arī šīs pārmaiņas bija visai nenozīmīgas un norisa gausi un nemanāmi, tomēr ar laiku pasaules kopējā ainā parādījās jaunas krāsas un raksti. Katra cilvēka dzīve - tas ir dzīpars, kas iepīts kopīgajā gobelēnā. Un tas ietver sevī visu jebkad dzīvojušo cilvēku dzīves. „ Ievērojamu profesionālo antropologu darbi . . . un daudzas ievadkursu mācību grāmatas tiek rakstītas tā, it kā cilvēku kultūras vai sabiedrības varētu tikt nošķirtas cita no citas lielākoties tāpēc, ka tās ir līdzīgas augu sugām. Tā ir kļūda. Cilvēku atšķirības ir kā krāsas varavīksnē ; virspusējās izpausmes ir maldinošas, jo, ja jūs lūkojaties uz spektru ciešāk, pārtrauktība izzūd.” *
Pirmajā mirklī „ cilvēka izpētes ” jēdziens nešķiet tik pārmēru sarežģīts. Ja var atzīt savu piederību noteiktai dzīvnieku sugai – Homo sapiens, tad ir pamats vēlēties
zināt ko tādu, kas ir tiešām patiess par šīs sugas pārstāvjiem un to, kā tie atšķiras no citu sugu pārstāvjiem. Kad ir noskaidroti visi faktori, kas nošķir cilvēkus no ne cilvēkiem, ir veicama tālāka izpēte - kā cilvēki atšķiras savstarpēji: gan kā atsevišķi indivīdi, gan arī kā sociālo grupu vai civilizāciju tipu pārstāvji vai jebkā citādi.…