Sabiedrības politisko, ekonomisko un sociālo attiecību revolucionārās pārmaiņas ietekmē arī no tām atkarīgo laulības un ģimenes dzīvi. Sociālismā laulība un ģimene ir ņemta valsts aizsardzībā. Ģimene ir sabiedrības pamata šūniņa, un valsts konstitucionāli garantē laulāto pilnīgu līdz tiesību ģimenes attiecībās. Sociālā sabiedrībā laulība un ģimene balstās uz brīvprātīgu sievietes un vīrieša vienošanos. Valsts rūpējas par ģimeni, izveidojot un attīstot plašu bērnu iestāžu tīklu, organizējot un pilnveidojot sadzīves pakalpojumu dienestu un sabiedrisko ēdināšanu, izmaksājot pabalstus sakarā ar bērnu piedzimšanu, piešķirot pabalstus un atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm, kā arī sniedzot citāda veida pabalstus un palīdzību.
Laulības un ģimenes pamatos, laulāto attiecībās, viņu tiesībās un pienākumos, kā arī ģimenes funkcijās, vecāku un bērnu attiecībās sociālā sabiedrībā notiek dziļas un būtiskas pārmaiņas salīdzinājumā ar pirmssociālās ģimenes pieredzi. Šajā sakarībā rodas sarežģītas, reizēm pat pretrunīgas parādības, problēmas, kas ir saistītas ar ģimenes vēsturisko tipu maiņu. Ģimene ir daudzu sabiedrību zinātņu pētījumu objekts. To pētī socioloģija, ekonomika, tiesības, etnogrāfija, ētika, psiholoģija, pedagoģija, demogrāfija u.c. zinātnes.
Līdz ar atbrīvošanos no dažāda rakstura piespiedu nosacījumiem, kas agrāk ierobežoja sievieti ģimenes dzīvē, galveno vietu ģimenē pakāpeniski iegūst stabilas un laimīgas laulības īstenie pamati – laulāto abpusēja mīlestība, cieņa un uzticība.
Socioloģisko aptauju dati un šķiršanās statistika liecina, ka 75-80% ģimenes laulāto nesaskaņas ir uzskatos, uzvedībā, gaumes jautājumos; tas nereti noved pie laulības šķiršanas ar ieganstu – raksturu nesaskaņa.
Dziļas pārmaiņas laulāto attiecībās saistītas arī ar jauna tipa sievietes personības rašanos, ar sievietes centieniem izkopt savas spējas, talantus, darboties dažādās dzīves sfērās. Šie sievietes centieni ir saistīti ar iekšējām pretrunām, problēmām un konfliktiem, ar pretrunām sabiedrībā un ģimenē. Laulāto attiecībās šīs sievietes tendences nerada postošus konfliktus tikai tad, ja noteiktas pārmaiņas arī vīrieša personībā, ja vīrietis ir gatavs pāriet no patriarhālajām uz egalitārajām ģimenes attiecībām. Vīrieša egoisms var kļūt par mīlestības postošu faktoru visās laulāto saskarsmes formās – intīmajās attiecībās, ikdienas materiālajās rūpēs, vissmalkākajās uzskatu un pārdzīvojumu niansēs. Tikpat postoša ir arī sievietes nesavaldība, rupjība, īgnums, visatļautība. Maldīgs ir pieņēmums, ka laulības attiecībās nav stingri jāievēro vispārpieņemtās uzvedības normas.
…
