Kosmopolītiskā sabiedrībā indivīdam ir daudz lielāka brīvība, lai atspoguļotu jau esošās kultūras praksi.
Kā rezultātā, kultūra kļūst kaut kas daudz šķidrāks, vairāk apspriežama un ir atvērtāka pret pielāgojumiem, ko veic privātpersonas. Kultūra, saskaņā ar Gidensu, kļūst demokrātiskāka, jo vairāk cilvēkiem ir lielāka teikšana kā kultūra iespaidos manu dzīvi.
Detradicionalizācija ir arī pašidentitātes sekas. Gidens saka: „Ja tradīcijas zaudē spēku un dzīves stila izvēle ir augstāk vērtēta, pašidentitāte is izveidota un pārveidota par aktīvāku pamatu kā jebkad agrāk.” Turklāt, viņš apgalvo, ka cilvēkiem ir jāiesaistās nepārtrauktā procesā, pārdomājot savu dzīvi un pielāgojot to, ņemot vērā jaunās zināšanas, kas rodas strauji mainīgajā globalizētajā pasaulē. Šis process (savas dzīves pārdomāšana un attiecīgi arī mainīšana) ir pazīstama kā refleksivitāte.
Refleksivitāte ir nepieciešama, jo daudzas no institūcijām vairs nesniedz skaidras un noteiktas vērā ņemamas normas un vērtības. Indivīds saskaras ar to, ka mūsdienu pasaulē institūcijas vairs nespēj vienkārši pateikt, kā indivīdam rīkoties.
Gidenss apgalvo, ka ir nepieciešamība saskaņot mūsu identitāti ar vispārējām pārmaiņām, rezultātā rastos „ekspertu sistēmas”.
Kopumā var minēt, ka pēs šīm 5 lekcijām par globalizācijas radītajām izmaiņām un atstātajām sekām sabiedrībā, Gidenss ir piesardzīgi optimistisks par tām, jo viņš uzskata, ka globālie riski ir kaut kas, ko mēs, darbojoties kopā, varam risināt, bet detradicionalizācija paver iespēju radikāli demokratizēt ikdienas dzīvi.
…
