Pulvertornis (Smilšu tornis), Smilšu iela 10, Rīga.
Laiks, kad Pulvertorni uzcēla, nav skaidri zināms, tāpat arī torņa nosaukums Pulvertornis radies vēlāk. Iespējams, kad pirmais tornis šajā vietā pilsētas aizsardzībai tikai uzcelts jau 13.gs. Dokumentos, tas pirmo reizi minēts 14.gs ar nosaukumu Smilšu tornis. Tagadējais tornis uzcelts visticamāk 15./16. gs mijā un bija celts, piemērojoties uguns ieročiem.
Vairākkārt pārbūvēts un tagadējo nosaukumu ieguvis 17.gs., kad tornī sāka glabāt šaujamo pulveri. Savu tagadējo veidu tornis ieguvis 1650.gadā. 1919.gadā tur ierīkoja kara muzeju. 1937-1939.gadam pēc arhitekta A.Galindoma projekta piebūvēja jauno muzeja korpusu, kur tagad izvietota plaša un daudzveidīga ekspozīcija. Apaļā torņa augstums ir 25,6 metri, diametrs 14,3 metri, sienu biezums sasniedz 3 metrus.
Senāk Rīgas nocietinājuma sistēmā ik pēc 100-200 m bija izbūvēti torņi: gan apaļi, gan pusaploces forma, gan četrstūra. Lielākajiem torņiem, kas sargā vārtus, ierīkoti pat cvingeri. Šāds cvingera tornis bija arī Smilšu tornis, kas tagad pazīstams kā Pulvertornis, savulaik tas bija nozīmīgākais Rīgas nocietinājums, jo sargāja ieeju pilsētā - galveno Rīgas ceļu ar Austrumiem. Pirmo reizi tornis minēts 1330.g., nosaukums cēlies no smilšu kalniem pretī tornim. 15.gs. tas ticis pārbūvēts un piemērots šaujamieročiem, Pulvertorņa nosaukums tam ir no 17.gs., kad te glabāts pulveris.Torņa diametrs - 14.3 m; augstums - 25.5 m; sienu biezums - ap 3 m. Te atradies cietums, bijuši moku kambari, te glabāja ieročus līdz pat 1883.g. Torņa sienās var redzēt lodes, kuras iebūvēja par godu Ziemeļu karam.
1919. gadā tur ierīko kara muzeju. 1937-1939. gadam pēc arhitekta A.Galindoma projekta piebūvē jauno muzeja korpusu, kur tagad izvietojas plaša un daudzveidīga ekspozīcija.
…