Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:318112
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
Darba fragmentsAizvērt

1. Pamatu veida izvēles galvenie faktori
Pamatus izvēlas atkarībā no dažādiem tehniski ekonomiskiem faktoriem, piemēram, no
• Būvējamās ēkas rakstura (dzīvojamā māja, saimniecības māja, ražošanas ēka utt.);
• Nepieciešamās pamatu ilgizturības (pastāvīgie pamati vai pagaidu pamati);
• Būvpamatnes īpašībām, piemēram, ja ir stipra būvpamatne, var veidot stabveida pamatus, bet, ja grunts ir vāja, jābūvē lentveida pamati, kam ir paplatināta pēda, plātņveida pamati vai arī plātņveida pamati. Jāievēro arī atsevišķu grunšu veidu izcilāšanās sala ietekmē un dažu grunts veidu noslieces uz pašuzirdināšanos (gruntī veidojas dziļas būvbedres);
• Gruntsūdens līmeņa dziļuma (vai pamatu izbūvei ir jāpazemina gruntsūdens līmenis) un tekošo ūdeņu tuvums;
• Nepieciešamības tuvu projektējamiem pamatiem veidot dziļas pazemes būves (tuneļus, bedres utt.);
• Grunts sasalšanas dziļuma (projektējot pamatus kūkumojošās gruntīs), kuru tilpums palielinās, sasalstot porās esošajam ūdenim (rodas nevienmērīgi pamatu pacēlumi), un kuras atkūstot sarūk (notiek pamatu nevienmērīga sēšanās)
Dažkārt ir izdevīgi lietot pāļu pamatus, kaut arī salīdzinājumā ar seklajiem pamatiem palielinās to izmaksa, bet paaugstinās mehanizācijas un industrializācijas līmenis, kā rezultātā samazinās pamatu izbūves laiks un būvlaukumā izpildāmās betonēšanas apjoms.
2. Pamatu klasifikācija pēc to konstrukcijas
Par pamatiem sauc būves daļu, kas novietota zemāk nekā zemes virsmas līmenis un paredzēta būves slodzes pārnešanai uz pamatni (pamatne – grunts masīvs, kas uzņem būves slodzi un tā rezultātā kļūst saspriegts un deformējas).
Pēc konstrukcijas pamatus iedala:
• stingajos pamatos; tos aprēķina tikai spiedē, un stiepes un skaldes spriegumi tajos nedarbojas vai ir tik mazi, ka tos var neņemt vērā;
• elastīgajos pamatos, kas darbojas liecē. Tādēļ bez spiedes spriegumiem tajos rodas arī ievērojami stiepes un skaldes spriegumi.

Pamatu konstrukcijai ir divas raksturīgas plaknes: augšējā plakne, uz kuras balstā būve, un apakšējā plakne – pamatu konstrukcijas kontaktvirsma ar plakni, sauc par pamatu pēdas atbalstvirsmu.
Pamatu augšējās plaknes uzbūve ir atkarīga no balstāmo konstrukciju rakstura. Saliekamās dzelzsbetona kolonnas novietošanai pēdā izveido ligzdu vai paredz kolonnas un pamata savienojumu ar ieliekamajām detaļām.

3. Pamatu iedalījums pēc to novietojuma pret gruntsūdens līmeni
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē pamatu veida izvēli, ir gruntsūdens līmenis, jo no tā vistiešāk ir atkarīgs pamatu iebūves dziļums.
Lai samazinātu pamatu iebūves dziļumu, var pazemināt gruntsūdens līmeni, šim nolūkam ierīkojot drenāžu. Tiesa drenāžu var ierīkot tikai tad, ja to pieļauj apbūves gabala reljefs, t.i., ja ūdeni ir iespējams novadīt uz zemāku vietu.
Projektējot pamatnes un pamatus, jāņem vērā, ka būvju celtniecības un ekspluatācijas procesā var izmainīties būvlaukuma hidroģeoloģiskie apstākļi:
• virszemes ūdeņu esamība vai veidošanās iespēja;
• pazemes ūdeņu līmeņa sezonālās un daudzgadīgās svārstības;
• pazemes ūdeņu līmeņa iespējamās tehnogēnās izmaiņas;
• pazemes ūdeņu agresivitātes pakāpe attiecībā pret pazemes konstrukciju materiāliem un grunts korozijas aktivitāte.
4. Pamatu iedalījums pēc konstruktīvā risinājuma
• lentveida pamatos. Tos būvē nepārtrauktu, paralēlu vai krustojošos lenšu veidā visu nesošo konstrukciju garumā zem sienām. Lentveida pamatus parasti ierīko tad, ja ēkai ir paredzēts veidot masīvas sienas un pārsegumus, kā arī tad, ja zem ēkas ir paredzēts veidot pagrabu (šajā gadījumā pamati veic arī pagraba sienas funkcijas). Lentveida pamati ir izturīgi un droši ekspluatācijā, bet tiem ir nepieciešamas liels materiālu patēriņš, sevišķi tad, ja būvpamatnes gruntī sala iedarbībā var rasties kūkumojumi;
• stabveida pamatos, kuri ir veidoti kā neliela augstuma stabi ar paplašināta atbalstdaļu. Tos izmanto kolonnu, ēku stūru, rāmju, siju, kopņu un citu elementu balstīšanai. Stabveida pamatu ekonomiskums salīdzinājumā ar lentveida pamatiem ir jo lielāks, jo lielāks ir pamatu iebūves dziļums. Stabveida pamatu izveidošana ir arī mazāk sarežģīta nekā lentveida pamatu izbūve. Tomēr ir jāņem vērā, ka stabveida pamati ir jūtīgāki pret pamatu nevienmērīgu grunts sēšanos, tāpēc tos nav ieteicams veidot gruntīs, kam ir nevienmērīga slāņu struktūra, kā arī vājās gruntīs, kas slodzes iedarbībā stipri deformējas, turklāt stabveida pamati stingums, it sevišķi garenvirzienā, nav liels.
• kombinētajos pamatos – lentveida pamatu un stabveida pamatu apvienojums, t.i., viena pamatu daļa ir lentveidīga, otra – stabveidīga.
• plātņveida pamatos, kuru konstrukcija ir līdzīga monolītā dzelzsbetona pārseguma konstrukcijai. Šo pamatu iebūves dziļums nav liels, un tos bieži sauc arī par peldošajiem pamatiem, jo grunts kūkumošanās spēku iedarbībā plātņveida pamati pārvietojas kopā ar grunti un to deformācija, kas nav liela, paisu rašanos ēkas sienās neizraisa. Plātnes lielā atbalstlaukuma dēļ stipri mazāks ir spiediens uz būvpamatnes grunti, tāpēc nelielu ēku slodzi, kurām ir izveidoti plātņveida pamati, labi iztur arī ļoti sliktas nestspējas grunts, kā arī uz grunts, kurā sala iedarbībā var rasties lieli kūkumojumi.
• Pāļu pamatos, kurus būvē no rindās vai puduros novietotiem atsevišķiem pāļiem, kuru augšējie gali apvienoti ar plātni (režģogu), uz kuras sadalās būves slodze. Ēkas slodzi pāļi uzņem grunts pretestības dēļ, kas darbojas pret pāļa apakšgal balstplakni, kā arī berzes dēļ, kas rodas starp pāļa sānvirsmu un grunti. Uz pāļu pamatiem būvē lielu daļu dzīvojamo, sabiedrisko un rūpniecības ēku.

5. Pamatu iedalījums pēc to materiāla

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties