Ģeometriskās figūras ir, piemēram, trijstūris, kvadrāts, riņķa līnija u.c. Ģeometriskās figūras var būt dažādas, arī vairāku figūru apvienojums ir ģeometriska figūra. Runājot par ģeometriskām figūrām, mēs domājam par šo figūru formu, lielumu un savstarpējiem stāvokļiem telpā.
Ģeometriskās pamatfigūras ir punkts, taisne un plakne.
Punkta jēdzienu nedefinē, to pieņem kā visiem saprotamu pamatjēdzienu. Punktus apzīmē ar lielajiem burtiem A, B, C, ....
Taisni pieņem kā visiem viennozīmīgi saprotamu pamatjēdzienu. Runājot par taisni, iedomājamies to kā bezgalīgu, uz abām pusēm neierobežotu, bet zīmējumā attēlojam tikai taisnes daļu. Taisnes apzīmē ar mazajiem burtiem, piem., a, b, vai arī ar diviem lielajiem burtiem.
Definīcija: Par staru sauc taisnes daļu uz vienu pusi no taisnes kāda punkta. Šo punktu sauc par sākumpunktu.
Staru apzīmē ar tā sākumpunktu (to raksta pirmo) un vēl kādu punktu uz stara, piemēram, stars OT.
Taisnes jebkurš punkts sadala taisni divos staros, piemēram, CA un CB.
Definīcija: Par nogriezni sauc taisnes daļu starp diviem punktiem. Šos punktus sauc par nogriežņa galapunktiem.
Nogriezni apzīmē ar tā galapunktiem vai ar vienu mazo burtu, piem., nogrieznis GH, nogrieznis d.
Ja viens nogrieznis ir vienāds ar otra nogriežņa daļu, tad saka, ka otrais nogrieznis ir lielāks nekā pirmais, pieraksta, AB>ED.…
