Vektors
Analogā karte sastāv no punktiem, līnijām, simboliem un teksta. Tur ietilpst arī citas ģeometriskās figūras, piemēram, riņķa līnijas loki, izliektas riņķa līnijas vai paralēlas dubultlīnijas. Punktus digitālā veidā var raksturot ar X un Y koordinātu palīdzību, nepieciešamības gadījumā arī Z, kopā ar punkta numerāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu punkta atrašanās vietu. Punkta numuru, piemēram, var norādīt ar veselu skaitli: vesels skaitlis, un koordinātas ar plūstošu punktu: reāls skaitlis. Informācija par punktiem un to koordinātām tiek apkopota tabulā. Koordinātas var apzīmēt, izmantojot zemes koordinātas, piem., LK92, UTM, vai arī izmantojot vietējo koordinātu sistēmu.
Taisnu līniju var raksturot kā vektoru , norādot sākumpunkta koordinātas un galapunkta koordinātas. Līniju secība parādās kā daudzstūris ar daudziem vektoriem. Šāda veida līniju secību var izteikt kā izliektas līnijas funkciju vai citu matemātisku līkni, kas balstās uz virkni vektoru. Zonu var norādīt, to norobežojot ar noslēgtu daudzstūri.
Zemes apgabala virsmu var raksturot ar lielu skaitu punktu, kas atrodas uz šī apgabala virsmas.
Māju un ceļu var aprakstīt gan rastra, gan vektora veidā.
Rastra aprakstu izmanto satelīta fotogrāfijās, aerofotogrāfijās un digitālajos apvidus modeļos, kā arī topogrāfiskajās kartēs. Topogrāfiskās kartes sastāv no iekrāsotām zonām, un šim nolūkam lieti der rastra apraksts. Rastra attēlus izmanto visos ekrānos un daudzās drukas iekārtās.
Vektora apraksts dominē tehnisko karšu ražošanā, jo ar to iespējams iegūt lielāku precizitāti. Vektora apraksts ir noderīgs tad, kad datu bāzi ar aprakstošajiem datiem ir jāsavieno ar faktiskajiem objektiem digitālajā kartē.
Gan vektora apraksts, gan rastra apraksts ir nepieciešams digitālās kartes veidošanai. Līdz šim attēls tika apstrādāts attēlu apstrādes sistēmā, bet vektora apraksti - CAD sistēmās, tomēr tagad daudzas GIS sistēmas var vienlaicīgi apstrādāt gan rastra, gan vektora aprakstus.
…
