Ģeocentriskā teorija. Heliocentriskā teorija. Antropocentriskā teorija

Ģeocentrisms - uzskats, ka Zeme ir Visuma centrs, bet visi debesu ķermeņi, ieskaitot planētas un zvaigznes, griežas ap Zemi. Šī viedokļa piekritēji bija, piemēram, Ptolemajs un Aristotelis.

Sengrieķu novērojumus un pieredzi izanalizēja un sakārtoja vienotā dabaszinātņu sistēmā sengrieķu zinātnieks Aristotelis. Pamatojoties uz ikdienas pieredzi, viņš pieņēma, ka Zeme ir nekustīga un atrodas pasaules centrā, bet visi debess ķermeņi un zvaigznes griežas ap to. Aristotelis uzskatīja, ka Saule, Mēness, planētas un zvaigznes ir piestiprinātas pie caurspīdīgām, riņķojošām sfērām. Vistuvāk Zemei atradās Mēness sfēra, bet vistālāk - zvaigžņu sfēra. Aristoteļa teorija bija liels solis uz priekšu astronomijas attīstībā, jo tā izskaidroja daudzas parādības un ieviesa zinātniskus izpētes paņēmienus, taču Aristotelis pieļāva arī daudz kļūdu. Sadalot pasauli Zemes daļā, kurā notiek visas mainīgās parādības, un nemainīgajā kosmosā, kopā ar meteoriem “zemmēness” pasaulē nokļuva arī komētas un novas. Šādi priekšstati astronomijā noturējās turpat vai 2000 gadus! Taču Aristoteļa teorijas galvenā kļūda bija ģeocentrisms – nekustīgas Zemes novietošana pasaules centrā. Vēlāk viduslaiku Eiropā Aristoteļa mācība būtiski kavēja astronomijas un citu dabaszinātņu attīstību.
…