Gēnu un kultūras mijiedarbība, savtīgā gēnu teorija un tās kritika

Valodas un saprāta attīstība primātu vidū rāda izcilu piemēru gēnu un mēmu simbiozei. Inteliģences ļīmeņa paaugstināšanās un valodas ģenētiskā attīstība noveda pie efektīvākas grupas koordinācijas ēdiena sagatavošanā, lēmumu pieņemšanā, aizstāvībā. Grupā ar vislabāko koordinaju bija lielākas iespējas izdzīvot.
Visbeidzot gēns kļuva par mēma vergu. Mēmi noslīpēja varu tiktāl, ka varēja nogalināt indivīdus, kas negatīvi ietekmēja grupu. Savtīgā gēna laikmetu nomainīja savtīgā kultūra.
Tā kā gēni un mēmi kontrolē cilvēkus, ir jāuzdod jautājums par cilvēka identitāti.
Ričarda Dokinsa teorija ir tipisks postmodernisma piemērs, kas parāda, ka iespējams pārliecināt par jebko.…